Top 10 similar words or synonyms for vienpersonisku

pebalgi    0.809059

stoļinas    0.808870

lameere    0.807368

gladstons    0.803428

platycephala    0.800311

inouye    0.799581

eschorvatija    0.799435

likumisko    0.799303

ruvenzori    0.798501

šuharta    0.798421

Top 30 analogous words or synonyms for vienpersonisku

Article Example
Destaļinizācija 1958. gada pavasarī beidzās “juku laiks” un destaļinizācija - veidojot jauno valdību, no tās vadītāja amata atcēla N.Bulgaņinu (kurš bija atbalstījis Maļenkova opozīciju), un par Ministru Padomes priekšsēdētāju kļuva Hruščovs. Tas bija viņa pirmais amats valsts pārvaldē ārpus partijas amatiem un, sakoncentrējot savās rokās varu gan valdībā, gan partijā, viņš kļuva par vienpersonisku valsts vadītāju.
Voltērs Voltērs (, ), īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē ("François Marie Arouet", ; dzimis , miris ), bija franču Apgaismības laikmeta rakstnieks, filozofs, psihologs, vēsturnieks, publicists un satīriķis. Viņš rakstīja alegoriskas lugas, satīriskus apcerējumus un traģēdijas, kā arī vēsturiskus apcerējumus, dzejoļus un rakstus Denī Didro "Enciklopēdijai". Voltērs pavisam ir sarakstījis 52 lugas. Viņš iestājās pret Romas katoļu baznīcu un klerikālismu, pret vienpersonisku (karaļa) varu un augstmaņiem.
Latvijas vēsture Sarežģītajā iekšpolitiskajā situācijā Ministru Prezidents Kārlis Ulmanis 1934. gada 15. maijā, pārtrauca Saeimas un politisko partiju darbību un faktiski pārņēma vienpersonisku varu valstī, pēc prezidenta Alberta Kvieša pilnvaru termiņa beigām 1936. gadā, K. Ulmanis nekonstitucionāli pārņēma gan valsts, gan valdības vadītāja pilnvaras.
Simons Petļura 1919. gada 10. februārī pēc Viņičenko demisijas Petļura faktiski kļuva par vienpersonisku Ukrainas diktatoru. Viņš ķērās pie jaunas Ukrainas Tautas Republikas armijas formēšanas, ar kuru Petļura centās apstādināt Sarkanās armijas iebrukumu Ukrainas teritorijā. Reizē mēģināja iegūt atbalstu no bulgāriem, tomēr šī iecere netika realizēta, jo Petļura saņēma atteikumu.
Džordžs Orvels "Dzīvnieku ferma" ir satīriska alegorija par Krievijas revolūciju, un īpaši autors tajā vēršas pret Staļina politiku. Šajā darbā mistera Džonsa fermas dzīvnieki sarīko revolūciju, kuras rezultātā iegūst brīvību, taču jaunais režīms drīz kļūst par vienpersonisku tirāniju. No šī darba nāk slavenākais Orvela citāts: “Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, taču daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki kā citi.” “Dzīvnieku ferma” piedāvā ieskatu daudzās politikas idejās (nepieciešamība pēc ārējā ienaidnieka etc.). Sākotnēji grāmatu publicēšanai noraidīja.
Militārā diktatūra Tipisku militāro diktatūru Latīņamerikā vada hunta (no spāņu vārda "junta" "sanāksme/komiteja"), kura parasti sastāv no bruņoto spēku vadītājiem. Taču gadījumos, ja augstākā militārā vadība palikusi uzticīga valdībai (vai arī, ja tiek gāzta jau pastāvoša militārā hunta), pie varas nāk un huntu veido jaunāki virsnieki. Uz tādām diktatūrām attiecina terminu "pulkvežu režīms". Bieži par vienpersonisku militāro diktatoru kļūst pēc ranga vecākais vai apvērsumu vadījušais virsnieks. Parasti huntas vadītājs arī uzņemas valsts vadītāja pienākumus.
Direktorija (Francija) Nacionālais konvents sāka plānot jaunu valsts pārvaldes sistēmu, kas nosargātu revolūcijas iekarojumus, taču nepieļautu teroru un vienpersonisku diktatūru. Republikas III gada konstitūcija, kas tiek pieņemta 1795. gada 22. augustā, izveidoja divpalātu parlamentu - Piecu simtu padomi ("Conseil des Cinq-Cents") ar 500 deputātiem un Vecāko padomi ("Conseil des Anciens") ar 250 deputātiem, kuru pilnvaru termiņu noteica uz 3 gadiem, paredzot, ka 1/3 deputātu katru gadu jāievēl no jauna. Piecu simtu padomes uzdevums bija izstrādāt likumus, bet Vecāko padomei tie bija jāapstiprina vai jānoraida.
Estado Novo Portugāles Pirmās Republikas gāšanai 1926. gada militārā apvērsuma rezultātā sekoja sešus gadus ilgs militārās diktatūras periods. Militārā diktatora ģenerāļa Karmonas ievērību izpelnījās Antoniu di Oliveira Salazars, kurš, kā finanšu ministrs kopš 1928. gada 27. aprīļa, panāca vienpersonisku kontroli pār valsts haotiskajām finansēm nodrošinot budžeta stabilitāti. Militārā režīma kodols akceptēja Salazara vīziju par Portugāles tālākās attīstības turpmāko virzienu un 1932. gadā jūlijā iecēla viņu par premjerministru. Salazars kļuva par diktatoru, un saglabāja varu līdz asinsizplūdumam smadzenēs 1968. gadā. "Estado Novo" turpināja pastāvēt līdz 1974. gada Neļķu revolūcijai.
Fašistiskā Itālija Jau 1924. gada jūnijā sākas politiskā krīze, kas satricina Musolīni varu. Jūnijā tiek nolaupīts un nogalināts sociālistu vadītājs Mateoti. Viņa līķis tiek atrasts pēc diviem mēnešiem. Izmeklēšana norāda uz fašistu tiešu iesaisti slepkavībā, lai arī netiek pierādīts, ka tā būtu veikta pēc Musolīni pavēles. Tradicionālo partiju līderi un vēl brīvā prese smagi kritizē valdības vadītāju. Sociālistu deputāti protestējot pārtrauc turpmāku dalību parlamenta darbā. Musolīni nomierina koalīcijas partijas, atbrīvojot no amatiem radikālākos fašistu vadītājus. Musolīni uzvedība nav pieņemama citiem fašistu līderiem, kas 1924. gada 30. decembrī no Musolīni pieprasa revolūcijas radikālu turpināšanu, vai arī draud ievēlēt citu partijas vadītāju. 1925. gada 3. janvārī viņš parlamentā uzstājas ar runu, kurā uzņemas vienpersonisku atbildību par visu notikušo un turpmāk plānoto.
2013. gada Latvijas šaha čempionāts Sievietēm galveno cīņa par uzvaru prognozēja starp lielmeistarēm Lauru Roguli, Ilzi Bērziņu un starptautisko meistari Katrīnu Šķiņķi, taču pēc 4. kārtas par vienīgo līderi negaidīti izvirzījās jaunā Marija Golubeva. 5. kārtā jauno līderi pārspēja Rogule un kopā ar Katrīnu Šķiņķi kļuva par līderi. Tomēr 6. kārtā Rogule dramatiskā cīņā pārtērēja apdomas laiku pret Margaritu Parhomenko, un pēc negaidītā kārtas atrisinājuma bija uzreiz trīs līderes – Margarita Parhomenko, Katrīna Šķiņķe un Marija Golubeva, kurām visām pa 4½ punktiem. 7. kārtā vienpersonisku vadību turnīrā pārņēma Katrīna Šķiņķe, kas uzvarēja Mariju Golubevu. 8. kārtā Šķiņķe uzvarēja arī Parhomenko un saglabāja vadību. Tomēr pēdējā, 9. kārtā Katrīna Šķiņķe nespēja uzvarēt, un viņu panāca gan Laura Rogule, gan Ilze Bērziņa, kas savas partijas uzvarēja. Pēc papildrādītājiem 1. vietu un savu septīto Lavijas čempiones titulu ieguva Laura Rogule, 2. vietu - Katrīna Šķiņķe, bet 3. vietu - iepriekšējā gada čempione Ilze Bērziņa.