Top 10 similar words or synonyms for sociālistu

demokrātu    0.847940

republikāņu    0.838572

komunistu    0.835706

sociāldemokrātu    0.834301

radikālo    0.827393

liberāļu    0.824253

koalīcija    0.818376

nacionālistu    0.815905

konservatīvo    0.814768

opozīcijas    0.813641

Top 30 analogous words or synonyms for sociālistu

Article Example
Sociālistu revolucionāru partija Sociālistu revolucionāru partija (; saīsināti eseri ) bija radikāla politiskā partija Krievijas impērijā (1902—1917), Krievijas Republikā (1917) un vēlāk Krievijas PFSR (1917— 1923), kas izveidojās apvienojoties narodņiku pulciņiem.
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija Izveidota 1913. gadā, kad Latviešu sociāldemokrātu savienības 2. kongresā tika mainīts partijas nosaukums uz "Latvijas Revolucionāro sociālistu partija" - jaunais nosaukums šķita atbilstošāks partijas ideoloģijai, bez tam vajadzēja uzskatāmāk norobežoties no LSDSP, ar ko bija visai saspīlētas, dažbrīd pat naidīgas attiecības (līdzīgie nosaukumi bieži radīja pārpratumus). Jaunizveidotajai partijai bija visai sarežģīta — sociālistiskajām partijām raksturīga struktūra, ko veidoja dažādas autnomas sekcijas, kopas un komitejas. T.i. partija tika veidota "no apakšas" un to veidoja nevis līderi bet ārējie faktori — organizācijas. Līderiem, protams, bija svarīga loma, bet ne noteicošā, jo pašā organizācijā eksistēja līderu kontrolējošie, vienpersoniskas rīcības ierobežojoši mehānismi.
Sociālistu revolucionāru partija Skat. arī Latvijas Revolucionāro sociālistu partija
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija Latvijas Revolucionāro sociālistu partija (LRSP) jeb eseri bija skaitliski neliela, radikāli noskaņota demokrātiska kreisa politiska partija Krievijas impērijā un Latvijas Republikā laikā no 1913. līdz 1919. gadam.
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija Ideoloģijā viena no pamatiezīmēm bija kategoriska iestāšanās par neatkarīgas Latvijas valsts nepieciešamību jau laikā, kad neviens cits politiskais spēks neko tādu neuzdrošinājās paust. Pēc Krievijas Republikas nodibināšanas 1917. gada martā LRSP legalizēja savu darbību Latvijas teritorijā. Tika nodibinātas nodaļas visās lielākajās Vidzemes un Kurzemes pilsētās, partijā iesaistījās jauni biedri (taču partiju pameta viens no tās dibinātājiem un spēcīgākajiem līderiem Miķelis Valters). Izdeva laikrakstu "Darba Tauta". Piedalījās Latvijas Tautas padomes dibināšanā (3 pārstāvji: Eduards Traubergs, Emīls Skubiķis un Kārlis Albertiņš). Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas LRSP notika šķelšanās: vairākums biedru novērsās no jaunās valsts, iebilstot nevis pret neatkarīgu Latviju kā tādu, bet gan pret tās buržuāzisko pamatu. Pēc Rīgas nonākšanas Niedras valdības kontrolē LRSP kreisā spārna darbība tika aizliegta. LRSP labējais spārns, kas atbalstīja Latvijas Republikas neatkarību, atjaunoja savu darbību Tautas padomē.
Sociālistu revolucionāru partija Pēc Februāra revolūcijas eseri kļuva par vienu no vadošajiem politiskajiem spēkiem. Pagaidu valdības vadītājs bija viens no Sociālistu revolucionāru partijas līderiem, Aleksandrs Kerenskis. Turklāt valdībā vairākus ministru posteņus ieņēma arī citi pazīstami eseri. 1917. gadā partija pieauga līdz apmēram miljonam biedru un bija vairākumā daudzās Krievijas pilsētās. Viņiem izdevās arī uzvarēt Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās. Decembrī izveidojās arī Kreiso eseru partija.
Latvijas Revolucionāro sociālistu partija Pēc Latvijas Republikas dibināšanas LRSP nespēja piedāvāt neko tādu, kas cilvēkiem liktu sociāldemokrātu vietā izvēlēties revolucionāros sociālistus. Partija pašlikvidējās 1919. gada vasarā: augustā kopā ar Darba savienību un Latvijas Bezzemnieku agrāro savienību tika dibināta Darba partija.
Sociālistu revolucionāru partija Partija tika izveidota 1902. gada janvārī. Tā kā partijas sākotnējais kodols bija vairākas narodņiku grupas, tad ideoloģiski viņi bija narodņicisma mantinieki, lai arī liela ietekme uz partijas ideoloģiju atstāja arī Eduarda Bernšteina idejas. Viņi noliedza zemniecības un proletariāta šķiriskās atšķirības. Līdz pat 1917. gadam partija darbojās nelegāli, jo bija aizliegta. Cīņai pret patvaldību propagandēja individuālo teroru, respektīvi, teroristisku aktu veikšanu. Eseri piedalījās 1905. gada revolūcijā. 1906. gadā partijā notikās šķelšanās, kuras rezultātā izveidojās labais spārns, kas izveidoja "tautas sociālistu" partiju, un kreisais spārns, kas izveidoja maksimālistu savienību. Eseri ietilpa Otrajā internacionālē.
Sociālistu revolucionāru partija Pēc Oktobra revolūcijas eseri kopā ar lieliniekiem palika vienīgās legālās politiskās partijas, kuru rokās koncentrējās lielākā daļa varas. 1918. gada jūnijā lielinieki vērsās vispirms pret labējiem eseriem, kuri tika izslēgti no visām padomē un faktiski aizliegti, bet pēc tam jūlijā arī kreisie eseri tika izslēgti no politiskās dzīves. Labējie eseri pretojās šīm darbībām rīkojot dumpjus, terora aktus, tomēr atgūt varu viņiem vairs neizdevās. Laikā no 1921. līdz 1922. gadam eseri piedzīvoja lielu biedru atbirumu un sairumu, kas 1923. gadā noveda pie partijas kongresa, kurā tika nolemts likvidēt partiju.
Ceire-Cion 1931. gadā apvienojās ar Latvijas Cionistu sociālistu organizāciju, izveidojot Cionistu sociālistu partiju.