Top 10 similar words or synonyms for sociālistiem

kreisajiem    0.816111

serbiem    0.804399

nacistiem    0.803810

radikāļiem    0.797117

labējiem    0.790996

aģentiem    0.783974

komunistiem    0.777733

ļeņinu    0.760433

opozīciju    0.758235

kompromisu    0.757442

Top 30 analogous words or synonyms for sociālistiem

Article Example
Vācijas impērija 1890. gadā atcēla pret sociālistiem vērstos likumus, sociāldemokrāti Reihstāgā ieguva 20%, fon Bismarks atkāpās no kanclera amata, jo uzskatīja, ka Vilhelms II neļauj viņam pilnvērtīgi strādāt.
Benito Musolīni Musolīni savu politisko karjeru sāka kā sociālists, kas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka "Amilcare" un "Andrea" (viņa pārējie vārdi) ir doti par godu pazīstamiem itāļu sociālistiem.
1917. gada Krievijas revolūcija 3. aprīlī Ļeņins ieradās Petrogradā, uz uzreiz izpaudās viņa vēsās attiecības ar sagaidīšanas delegācijas sociālistiem no padomes. 4. aprīlī viņš publiskoja Aprīļa tēzes, kurās noraidīja sociālistu partiju sadarbības ideju un izvirzīja drīzas proletariāta revolūcijas mērķi, kas pat daļai mēreno boļševiku bija nepieņemama. Ļeņins aicināja uz padomju radikalizēšanu, padomju varas ieviešanu, tūlītēju kara izbeigšanu, zemes izdalīšanu zemniekiem un kapitālisma sagraušanu. Pat citiem sociālistiem tas šķita atklāts aicinājums uz pilsoņu karu, nevis demokrātiju, taču Ļeņina saukļi guva aizvien lielāku atbalstu revolucionārās tautas vidū.
Polijas ģimeņu līga Nodibinājās 2001.gadā, apvienojoties vairākām partijām. Deklarē sevi par kristīgajiem sociālistiem, tomēr sociālā programma vairāk līdzinās galēji labējam spēkam. Tiek uzskatīts, ka ideoloģiski tuvi ietekmīgajam, konservatīvajam medijam Radio Maryja.
Francijas Tautas fronte Sociālistiem nebija pieņemama komunistu vēlme sagraut demokrātiju, kamēr radikāļi bija gatavi aizstāvēt republiku pret fašismu, taču nevēlējās valsts iejaukšanos ekonomikā. Komunistu deputāti balsoja par valdību, taču atteicās ieiet valdībā ar saviem ministriem.
Fašistiskā Itālija 1920. gada pašvaldību vēlēšanās Sociālistiskā partija un kreisā Populistu partija guva ievērojamus panākumus. Partijas sāka noteikt augtāku minimālās algas līmeni kooperatīvos, kontrolēja darba tirgu reģionos un atbalstīja neapstrādātās zemes sagrābšanu. Zemes īpašnieki un mazie lauku uzņēmēji izjuta to kā augošu draudu savam stāvoklim, it sevišķi ņemot vērā to, ka vietējās varas iestādes un policija šajos konfliktos neiesaistījās. Par skvadristu līderiem ātri izvirzījās aktīvie Italo Balbo un Dino Grandi, kam radās politiskas domstarpības ar Musolīni par iespējamo izlīgumu ar Sociālistiem. 1921. gada fašistu kongresā, kurā nodibina Nacionālo fašistu partiju, Musolīni atsakās no pamiera ar sociālistiem, atzīst skvadristu devumu partijas labā un nostabilizē savu partijas līdera statusu.
Francijas Tautas fronte Pēc komunistu vadītāja Morisa Torēza vizītes Maskavā komunisti saņem atļauju sadarbībai ar sociālistiem, un 11. jūnijā sākas sarunas abu partiju starpā, kas gan drīz pārtrūkst. Pēc spiediena no Maskavas, Torēzs pārtrauc sociālistu kritiku un abas partijas 27. jūlijā noslēdz sadarbības līgumu.
Ūlofs Palme Popularitāti viņš ieguva, pateicoties aktīvajai darbībai starptautiskajās attiecībās, kur Palme uzstājās kā ass ASV ārpolitikas pretinieks. Tāpat viņš aktīvi uzstājās pret aparteīdu Dienvidāfrikā, Pinočeta režīmu Čīlē, Franko režīmu Spānijā, pievērsa uzmanību rasisma, sociālās nevienlīdzības un citiem starptautiski svarīgiem jautājumiem. Iekšpolitikā Palme pārstāvēja jauno zviedru sociāldemokrātu paaudzi, kas savos uzskatos tuvinājās sociālistiem un marksistiem.
Kurts Eisners Viens no Novembra revolūcijas līderiem Bavārijā. Kopā ar citiem sociālistiem gāza Bavārijas karaļnamu un pasludināja Bavārijas neatkarību no pārējās Vācijas, kļūstot par pašpasludinātās valsts pirmo premjerministru. 1919. gadā, kad sociālisti cieta zaudējumu vēlēšanās, Eisneru, kurš devās paziņot par atkāpšanos, nogalināja monarhists Antons fon Arko-Vallijs. Minētais incidents noveda pie Bavārijas Padomju republikas izveides.
Radikāli kreiso koalīcija Koalīcija sastāv no plašas neatkarīgu politiķu grupu kopas, kopā trīspadsmit politiskajiem spēkiem, ieskaitot sociāldemokrātiem, demokrātiskajiem sociālistiem, kreisajiem patriotiem, feministiem un zaļajiem kreisajiem, kā arī maoistiem, trockistiem, eirokomunistiem un arī eiroskeptiķiem. Partijas ideoloģija ir sekulāra, tās daudzie biedri kas ir kristieši un ateisti iebilst pret valsts uzturētās Grieķijas ortodoksālās baznīcas privilēģijām. Kopš 2013. gada koalīcija ir apvienota vienā partijā, lai arī tās nosaukums ir saglabājies.