simulētu - Synonyms of simulētu | Antonyms of simulētu | Definition of simulētu | Example of simulētu | Word Synonyms API

Article	Example
Atspīdums	Atspīdums ("reflection") datorgrafikā tiek izmantots, lai simulētu objektus, kas atstaro gaismu, atspīdumu, kā spoguļi vai jebkādas atspīdošas virsmas.
Reljefa kartēšana	Reāllaika 3D grafikas programmētāji bieži izmanto dažādas tehnikas, lai simulētu bump mapping ar pēc iespējas zemākām aprēķināšanas izmaksām.
Reljefa kartēšana	Ir divas galvenās metodes, lai veiktu bump mapping. Pirmā ir izmantojot augstuma kartes, lai simulētu virsmas izmaiņas, izmantojot izmainītas normālvērtības. Šo metodi izgudroja Blinns, un parasti uz to atsaucas, kā uz bump mapping, ja nav norādīts citādāk. Šīs metodes soļi aprakstīti zemāk.
Reljefa kartēšana	Reljefa kartēšana ( — ‘punu iezīmēšana’) ir datorgrafikas tehnika, lai simulētu nelīdzenumus un rievas uz objekta virsmas. Tas tiek panākts, izmainot objekta virsmas perpendikulu (normālvērtības) leņķi, un to izmanto apgaismošanas aprēķinos. Rezultātā rodas vizuāli nelīdzena virsma, par spīti tam, ka pamata objekta struktūra nav izmainīta. "Bump mapping" 1978. gadā izgudroja Džeimss Blinns "(James Blinn)".
Second Life	Maldīvija bija pirmā valsts pasaulē, kas izveidoja vēstniecību Second Life vidē. Tā atrodas uz Second Life diplomātiskās salas, un apmeklētāji var sarunāties ar datora simulētu vēstnieku par vīzām, tirdzniecību un citām lietām. 2007. gada maijā arī Zviedrija atvēra savu virtuālo vēstniecību, kuras piemēram sekoja arī Igaunija, tādējādi kļūstot par trešo valsti pasaulē, kas ir pārstāvēta Second Life vidē.
Ofiss (ASV seriāls)	"Ofiss" () ir amerikāņu NBC raidorganizācijas veidots komēdijseriāls. Seriāls ir adaptācija Lielbritānijas tāda paša nosaukuma seriālam. Tas ir uzņemts dokumentālās filmas formā un tajā attēlota iedomāta uzņēmuma "Dunder Mifflin Paper Company" darbinieku ikdienas dzīve. Lai simulētu dokumentālās filmas izskatu, seriāls tika filmēts ar vienas kameras sitēmu un neizmantoja ne studijas auditoriju, ne smieklu ierakstus. Kopumā seriālam ir iznākušas deviņas sezonas (201 sērija).
CASSIOPE	Ar raķeti tika veikti vairāki eksperimenti. Pēc otrās pakāpes atdalīšanās pirmā pakāpe veica augstuma samazināšanas manevru, iedarbinot trīs no deviņiem dzinējiem, un kontrolētu ieiešanu atmosfērā, lai simulētu nolaišanos okeānā. Sākotnēji tika paziņots, ka izmēģinājums bijis veiksmīgs, bet pirmās pakāpes atgūšana šoreiz nebija paredzēta. Vēlāk parādījās informācija, ka pakāpe aerodinamisko spēku ietekmē bija sākusi kūleņot, līdz ar to orientacijas kontroles sistēma zaudēja kontroli par pakāpi. Degviela "centrifūgējās" pie tvertnes sienām, neļaujot izpildīt nelielā augstuma ātruma samazināšanas manevru.
Zemvirsmas izkliede	Vairums šodienas materiālu, kas tiek izmantoti reāllaika datorgrafikā, atbild tikai par gaismas mijiedarbību ar objekta virsmu. Realitātē daudzi materiāli ir nedaudz caurspīdīgi: gaisma iekļūst virsmā; tiek absorbēta, izkliedēta un atkārtoti izstarota — potenciāli citā punktā. Āda ir labs piemērs — tikai 6% ādas atstarojas tieši, pārējie 94% tiek izkliedēti zem tās virsmas. Daļēji caurspīdīgu materiālu raksturīga īpašība ir spēja absorbēt. Jo tālāk caur materiālu gaisma ceļo, jo lielāka tā daļa tiek absorbēta. Lai simulētu šo efektu, ir jāgūst mērījums, kas atspoguļo attālumu, ko gaisma ir veikusi caur materiālu.
Staru izsekošana	Parasti tiek izmantots rekursīvais staru izsekošanas algoritms. Tajā no gala attēla katra pikseļa tiek raidīts stars cauri kamerai iekšā ainā. Tajā daļa no tās objektiem tiek pārbaudīti, vai stars ar konkrēto objektu sadursies vai nē, un no tiem, ar kuriem stars saduras, tiek izvēlēts kamerai tuvākais. Pēc tam tiek prognozēts gaismas stiprums, kas no šī objekta un stara sadursmes vietas nonāk atpakaļ kamerā, un to tiek izmanto, lai kopā ar objekta materiāla īpašībām atrastu pikseļa gala vērtību. Atkarībā no objekta materiāla īpašībām un ēnojuma metodes var raidīt papildu starus, lai simulētu materiālus, kas atstaro vai lauž gaismu, vai uz kuriem krīt ēna.
Renderēšana	Ja mērķis ir iegūt foto reālistisku attēlu, ieteicams izmantot tādus paņēmienus kā staru izsekošanu vai "radiosity". Šie ir digitālajos medijos un pat mākslinieciskos darbos visbiežāk izmantotie pamatalgoritmi. Šie paņēmieni ir radīti, lai attēlos simulētu citas dabā sastopamas optiskās parādības, piemēram, daļiņu sistēmas, kas var simulēt lietus, dūmu, uguns, vai citu parādību īpašības, tilpuma modeļus, lai attēlotu miglu, putekļus un citus telpiskus atmosfēras efektus, "caustics" (atveidot gaismas lūšanu caur nelīdzenām virsmām, radot ēnas, kādas dabā var novērot, piemēram, uz baseina dibena) un zemvirsmas izkliede (), kas simulē gaismas laušanu blīvu priekšmetu, piemēram, dzintara vai cilvēka ādas iekšienē.