Top 10 similar words or synonyms for sarmatiem

šošonu    0.833586

korjaki    0.832534

hazāri    0.827659

rostislavu    0.825849

ikšķiļiem    0.824293

kutepovs    0.823736

gļebu    0.822572

dakoti    0.822316

unificēto    0.822037

ramēķis    0.820807

Top 30 analogous words or synonyms for sarmatiem

Article Example
Šļahta Sākotnēji poļu šļahta bija vienīgi karavīru sociālais slānis, kuram, līdzīgi senajām stepju nomadu tautām (sarmatiem un skitiem), bija tiesības tiešā veidā izlemt savas valsts svarīgākos jautājumus un ievēlēt savu karali lielās sanāksmēs (seimos), kas parasti notika zem klajas debess.
Konstantīns I Vēlākajā dzīves posmā Konstantīns veica vairākas militārās kampaņas aiz Donavas, daļēji atkarojot Aureliāna pamesto Dākijas provinci. Tāpat arī karojis ar Gotiem un Sarmatiem. Savos dzīves pēdējos gados plānojis plašu kampaņu pret Persiju, bet to īstenot nepaspēj.
Sarmati Tomēr sarmatiem šo priekšrocību neizdevās saglabāt ilgstoši. Sarmatu ietekmi šajā teritorijā pārtrauca goti, kas tur iebruka no ziemeļiem III gadsimtā un huņņi, kas pārplūdināja arvien plašākus Āzijas un Eiropas reģionus virzoties no austrumiem IV gadsimtā.
Sarmatisms Sarmatisms ir apzīmējums Polijas-Lietuvas kopvalsts muižnieku (šļahtas un magnātu) 17. un 18. gadsimtā radītajai ideoloģijai un kultūrai, kas balstījās pieņēmumā, ka viņu izcelsme ir saistāma ar stepju jātniekiem sarmatiem, kas antīkajā laikmetā pakļāvuši slāvu ciltis un izveidojuši sabiedrības virsslāni.
Markomani II gadsimtā, markomani, sabiedrojoties kvadiem, vandaļiem un sarmatiem, savukārt pārtvēra iniciatīvu un Romai Marka Aurēlija vadībā tikai smagā karā izdevās noturēt ģermāņu spiedienu. IV gadsimtā markomani iekļāvās vispārējā Lielajā tautu staigāšanā. V gadsimtā markomani apmetās Bavārijā un, iespējams, ir vieni no bavāru priekštečiem.
Urmijas ezers Ezers bija mannejiešu valsts centrs, mannejiešu galvaspilsēta Hasanlu atradās ezera rietumu krastā. Mannejiešu valsti iekaroja matiāņi — skitiem un sarmatiem radniecīga tauta. Nav zināms, vai tauta deva vārdu ezeram vai tauta guva savu nosaukumu no ezera, bet līdz 1930. gadiem ezeru bieži dēvēja par Matiānusa ezeru.
Hersonas apgabals Tagadējā Hersonas apgabala teritorija līdz 3. gadsimtam piederēja skitiem un sarmatiem. 257. gadā to ieņēma no Baltijas jūras piekrastes pārcēlušies goti. 375. gadā šo apgabalu iekaroja huņņi, bet 7. gadsimta beigās — hazāri. Līdz 13. gadsimtam to apdzīvoja neatkarīgas stepju tautas (avāri, pečeņegi, bulgāri, maģāri, polovcieši). 1239. gadā to iekaroja Batuhans, vēlāk apgabala teritorija bija pakļauta Zelta Ordai. Dņepras labā krasta daļu 1398. gadā pakļāva Lietuvas dižkunigaitis Vītauts Dižais.
Slāvi Visai apšaubāmi, vai slāvi valodas ziņā bija jūtami diferencējušies līdz to masveida staigāšanas sākumam pirmā gadu tūkstoša vidū. Interesanti atzīmēt, ka virknei ar ticējumiem saistītu apzīmējumu, piemēram, „bog” (dievs), vai „raj” (paradīze), ir jaušama indoirāņu izcelsme, līdzīgi arī kā daudzu slāvu ūdenstilpņu vietvārdus. Saskaņā ar vienu no hipotēzēm, slāvu ciltis ir konsolidējušās ar indoirāņu jātnieku cilti sarmatiem, kas ilgu laiku veidoja slāvu sabiedrības virsslāni. Šai hipotēzei par labu liecina seno grieķu ģeogrāfu lietotais "Sarmatijas" nosaukums, kas līdz pat 13. gadsimtam tika attiecināts uz plašām slāvu un baltu cilšu apdzīvotajām teritorijām Austrumeiropā.
Verdzība Romas impērijā Attiecīgi, II gs. p.m.ē. vidū Vidusjūras baseina zemēs strauji attīstījās vergu tirdzniecība. Vergu tirgi pastāvēja katrā pilsētā, kur ikviens brīvais varēja pirkt vai pārdot vergus. Līdztekus lokālajiem tirgiem pastāvēja lielāki reģionālie tirgi, piemēram, Dēlas salā (Grieķija), Akvilejā (Itālija) un Tanaīdā (Donavas grīva). Dēlas tirgū saveda vergus no visas Vidusjūras austrumu daļas un dažkārt te dienā pārdeva līdz 10 000 vergu. Akvilejā nonāca vergi no pāralpu Gallijas, Reinas un Donavas apgabaliem. Tanaīdā tirgojās ar sarmatiem un citām Melnās jūras piekrastes tautām. No šiem lielajiem tirgiem vergi nonāca novadu tirgos, bet no turienes - vietējos tirgos.
Marks Aurēlijs Marku Aurēliju imperators Antonīns Pijs apprecināja ar savu meitu Faustīnu un piešķīra viņam cēzara titulu, tā noteikdams viņu par troņa mantinieku. Pēc A. Pija M. Aurēlijs pieņēma L. Vēru par līdzvaldnieku. Tad Romā pirmo reizi bija divi imperatori ar pilnīgi vienādām tiesībām, tomēr īstais valdnieks bija Marks Aurēlijs, jo L. Vērs labprātīgi atzina sava adopcijas brāļa pārākumu. M. Aurēlijs valdīja labā saskaņā ar senātu, kura autoritāti viņš mēģināja vairot. Pavalstnieku labklājība bija imperatora darbības cēlais mērķis, bet viņa valdības gadi bija aizēnoti ar praktiski nemitīgu karadarbību. Viņa vadībā impērijas karaspēks sakāva atdzimušo Partas valsti Persijā. Eiropā karoja ar Sarmatiem un daudzām ģermāņu ciltīm kā arī veiksmīgi noslēdza t.s. "Markomāņu karus". Tomēr neskatoties uz to, ģermāņu ciltis sāka sagādāt aizvien lielākas problēmas impērijas robežām.