Top 10 similar words or synonyms for sardū

heidelberger    0.937928

hoščno    0.936529

родченко    0.935417

gaziantepes    0.932771

christianity    0.931014

canids    0.930106

mironovičs    0.930022

holcus    0.929400

lanatus    0.929259

trp    0.929122

Top 30 analogous words or synonyms for sardū

Article Example
Viktorjēns Sardū Viktorjēns Sardū (; dzimis , miris ) bija franču dramaturgs. Vislielākos panākumus guva Napoleona III laikā. Rakstīja populāras lugas, bieži tā laika vadošajām aktrisēm, piemēram, Sārais Bernārai. Zaudēja popularitāti 20. gadsimta sākumā. Pēc Sardū lugas motīviem Džakomo Pučīni 1900. gadā radīja operu "Toska".
Plaģiāts Moljērs savā lugā "Skapēna nedarbi" (fr. "Les fourberies de Scapin") praktiski nepārveidotu ielika gandrīz veselu nodaļu no Sirano de Beržeraka (fr. "Нercule Savinien Cyrano de Bergerac") komēdijas "Pedanta pārmācīšana" ("Le Pédant joué"), uz kritiķu aizrādījumiem atbildēja ar savu slaveno frāzi: "Je prends mon bien où je le trouve" ("Savas bagātības smeļos visur, kur tās atrodu"). No Beržeraka sižetu līnijas un idejas ņēmis arī Džonatans Svifts savā "Gulivera ceļojumi" ("Gulliver's Travels"). Arī cienījamais britu literatūras dižgars Viljams Šekspīrs ("William Shakespeare") neuzskatīja par nosodāmu ņemt un pārveidot svešas vārsmas, un esot par to izteicies: "Es šo meiču atradu dubļos, nomazgāju un izcēlu ārā saulē". Priesteris Barrs savā "Vāciešu vēsture" ("Histoire d’Allemagne") nekautrējoties ievietoja, neatsaucoties uz autoru, 200 lappuses no Voltēra ("Voltaire") "Kārļa XII vēsture", taču arī pats Voltērs savā "Micromégas" nekautrējās lappuses ņemt no de Beržeraka sacerējumiem. 1812. gadā Francijā bija visai ievērojams skandāls zinātnē, kad visai pazīstamais orientālists Langlē publicēja kā savu oriģinālpētījumu "Voyage d’Abdoul Rizzak", kas būtībā bija persieša Abdula Rizaka ceļojuma atskaites tulkojums, kuru pirms tam bija pārtulkojis Gallans (Langlē iznīcināja Gallana tulkojuma manuskriptu, taču izrādījās, ka tam ir dublikāts). Arī Ruso darbā "Contrat social" daudzi saskatīja plaģiātu no Huberta "De jure civitalis", nemaz nerunājot par visai plašajiem ar plaģiātismu saistītajiem skandāliem, kas pavadīja tādus beletristikas rakstniekus kā Edmons Abū, Sardū, Dimā, Zolā, Dodē u.c. 1891. gadā tika izdota pat tikai Lesinga plaģiātismam veltīta grāmata (Albrecht, "Lessings Plagiate").