Top 10 similar words or synonyms for rietumkrievijas

bermonta    0.893706

avalova    0.828418

ziemeļlatvijas    0.809382

vērmahta    0.798044

nemiernieku    0.789195

komandētās    0.783203

lielinieku    0.780646

deņikina    0.779103

gvardes    0.777189

austroungāru    0.773605

Top 30 analogous words or synonyms for rietumkrievijas

Article Example
Rietumkrievijas valdība Rietumkrievijas valdība jeb Rietumu - Krievijas valdība () bija 1919. gada jūlijā Berlīnē dibināta marionešu valdība, kuras mērķis bija pārstāvēt Vācijas intereses Baltijas zemēs pēc tam, kad neveiksmi bija piedzīvojuši mēģinājumi izveidot Vācijas pakļautībā esošu Baltijas hercogisti (1918) un Latvijas Pagaidu valdību (1919). Septembra vidū Rietumkrievijas valdībai izdevās iegūt kredītu 300 miljonu vācu marku apmērā uz 10 gadiem.
Rietumkrievijas valdība Rietumkrievijas valdībai no 17. septembra formāli pakļāvās Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija, tomēr 6. oktobrī tās pavēlnieks Bermonts-Avalovs izveidoja sev padotu Rietumu Krievijas padomi (), kas pārņēma Rietumu - Krievijas valdības funkcijas.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija Rietumu Brīvprātīgo armija (), vāciski saukta arī par Krievijas Rietumu armiju () jeb Rietumu Krievijas Atbrīvošanas armiju (), bija Pāvela Bermonta-Avalova komandētā un Rīdigera fon der Golca atbalstītā krievu un vācu algotņu armija, kas Brīvības cīņu laikā 1919. gada rudenī (Bermontiādes laikā) karoja pret Latvijas nacionālo karaspēku.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija Armija tika nodibināta cīņām pret Sarkano Armiju tajā Krievijas pilsoņu karā periodā, kad Deņikina Dienvidkrievijas armija 1919. gada jūlijā—novembrī strauji virzījās uz Maskavu un uz Vāciju orientētie krievu un vācbaltiešu politiķi plānoja izveidot restaurētās Krievijas impērijas rietumu provincēs sev lojālu t.s. "Rietumkrievijas valdību". 1919. gada septembrī ar vācu augstāko virsnieku palīdzību tika izstrādāts pēkšņa uzbrukuma plāns Rīgas, pēc tam Vidzemes un Igaunijas sagrābšanai — operāciju "Zibensspēriens" (vāc. "Blitzschlag") Latvijas bruņotie spēki ar Sabiedroto valstu un Igaunijas atbalstu pilnīgi sakāva Rietumkrievijas armiju Latvijas teritorijā, Lietuvas armija sakāva tās paliekas 1919. gada decembrī un piespieda atkāpties uz Austrumprūsijas teritoriju, kur tā tika demobilizēta. Saskaņā ar visai aptuveniem aprēķiniem (precīzāki nav iespējami avotu neesamības dēļ), neskaitot ievainotos un sakropļotos "Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija" šajās kaujās cieta sagrāvi un zaudēja aptuveni 5000 kritušo (Latvijas armija zaudēja aptuveni 2000 kritušo). Decembra sākumā pēdējās sakautās armijas daļas šķērsoja Latvijas—Vācijas robežu pie Palangas. 3. decembrī Latvijas armijas virspavēlniecība izdeva pavēli par tālākas virzības apturēšanu.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija Pēc 1919. gada 3. jūlijā noslēgtā Strazdumuižas pamiera noteikumiem, sakautajiem vācu spēkiem nekavējoties bija jāpārtrauc jebkāda kara darbība, izņemot cīņu pret Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem, kā arī jāatstāj Rīga (tuvākajā laikā arī pārējā Latvijas teritorija). Palikt varēja tikai Baltijas landesvērs, kuru atkal jāiekļauj Latvijas bruņoto spēku sastāvā.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija Kopā armijas sastāvā bija aptuveni 40—45 000 vīru, 100 lielgabalu, 600 ložmetēju, 50 mīnmetēju, 120 lidmašīnu, 3 bruņuvilcienu, 10 bruņuauto u.c. tehnika un ieroči.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija Pēc tam, kad 1919. gada 21. septembrī vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja "Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas" pakļautībā, Vācijas valdība pārtrauca finansiālās palīdzības sniegšanu. 6. oktobrī Bermonts apstiprināja nolikumu par Valdības padomes nodibināšanu, kuras priekšsēdētājs bija Konstantīns fon der Pālens ("Константин Констанович Пален", 1861-1923), bet finansu un tirdzniecības-rūpniecības nodaļas vadītājs Rūdolfs fon Engelharts. Nodaļa sagatavoja Bermonta armijas pagaidu maiņas zīmes jeb " kases zīmes" ("Kassenschein") 1, 5 un 10 marku vērtībā, ko sākumā iespieda Goca litogrāfijā Berlīnē, pēc tam J. Štefenhāgena litogrāfijā Jelgavā.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija 27. oktobrī Bermonts parakstīja pavēli par 1 markas naudaszīmju laišanu apgrozībā. Maiņas kurss bija 2 markas = 1 ostrublis = 2 Krievijas impērijas rubļi. Aversā bija teksts krieviski, bet reversā vāciski.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija Tā vietā, lai Vācijas armija atstātu Latvijas teritoriju, tā joprojām uzturējās Kurzemē un Zemgalē. Vācu spēku komandierim Baltijā fon der Golcam pievienojās "kņazs" Pāvels Bermonts, kurš centās ar tā palīdzību organizēt karaspēka daļas līdzdalībai Krievijas pilsoņu karā pret lieliniekiem. Šim nolūkam viņš no Zalcvēdeles krievu karagūstekņu nometnes Vācijā bija sācis rekrutēt brīvprātīgos un izveidojis t.s. “Atsevišķo grāfa Kellera brīvprātīgo vienību”, kuru bija iecerējis veidot, kā jātnieku — ložmetējnieku vienību. "Grāfa Kellera korpusam" Kurzemē pievienojās šeit palikušās vācu daļas — "Virgoliča korpuss", "Vācu leģions", "Dzelzsdivīzija", "Dibiča brīvkorpuss" un "Plēves grupa". Vācijas armijas virspavēlniecība atbalstīja šādas armijas izveidošanos, jo šai gadījumā Vācijai nevarētu pārmest kaujas darbību turpināšanu austrumos, taču reāli karadarbība turpinātos, pie tam ciešā atkarībā no Vācijas. 21. septembrī fon der Golcs noslēdza līgumu ar Pāvelu Bermontu, saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvalde tika nodota Bermontam, bet Latvijā dislocētie vācu spēki formāli pārgāja "Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas" pakļautībā.
Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija Neraugoties uz 1918. gada novembra "Vinniga notu", kurā Vācija "de facto" atzina Latvijas Pagaidu valdību, Bermonts-Avalovs pieņēma, ka pēc Brestļitovskas miera līguma anulēšanas Baltijas provinces atkal no starptautisko tiesību viedokļa pieder Krievijai.