pusmāsu - Synonyms of pusmāsu | Antonyms of pusmāsu | Definition of pusmāsu | Example of pusmāsu | Word Synonyms API

Article	Example
Monpensjē hercogiene Marija	Madmuazēlai bija tuvas attiecības ar savu jaunāko pusmāsu Margaritu Luīzi. Abas apmeklēja teātri un Madmuazēlas "salonu".
Mērija Šellija	1814. gadā Mērija Šellija aizbēga uz Franciju kopā ar slaveno angļu romantisma dzejnieku Pērsiju Šelliju, kas viņas dēļ bija pametis sievu, un savu pusmāsu Džeinu Kleirmontu. Mērija Šellija bija iepazinusies ar Pērsiju Šelliju, kad tas kopā ar savu sievu bija viesojies pie viņas tēva. Kad pēc dažām nedēļām viņi atgriezās Anglijā, Mērijas Šellijas tēvs, radikālais brīvās mīlestības sludinātājs, atteicās viņus pat satikt un turpmākos divus gadus ar Mēriju Šelliju nerunāja.
Monpensjē hercogiene Marija	Dusmu pārņemtais Luijs lika viņai atgriezties Senfaržo, Madmuazēlai nepaklausot. Šī "trimda" ilga aptuveni gadu un pa to laiku viņa sāka veikt remontu d'E pilī, kur rakstīja savus memuārus. Lūgumrakstā vēršoties pie Luija par savu veselības stāvokli, Madmuazēlai tika atļauts atgriezties galmā, pēc kā Luijs piedāvāja viņai apprecēties ar Karlo Emanuelu II, kas iepriekš bija precējies ar Madmuazēlas jaunāko pusmāsu Orleānas Fransuā Madelēnu. Madmuazēla labprāt piekrita, bet Karlo Emmanuels II nebija ar mieru un izteica visādus attaisnojumus. Šis piedāvājums bija pēdējais "Lielajai Madmuazēlai".
Ābrams	Par Ābramu ir klāstīts Radīšanas grāmatas nodaļās 11:26–25:10. Tajā ir teikts, ka Ābrama tēvs bija Tera. Viņam bija vēl divi dēli — Nahors un Harāns. Ābrams apņēma par sievu savu pusmāsu Sāru. Ābrama tēvs lika viņam kopā ar sievu un dēladēlu Latu doties no viņa dzimtās Ūras (Senās Divupes) uz Kanaānu. Viņi nonāca Hāranā, kur arī apmetās uz dzīvi. Tur Ābrams noslēdza derību ar Dievu par to, ka viņš turpmāk atzīs tikai vienu vienīgo Dievu un par to viņš tiks svētīts ar neskaitāmiem pēcnācējiem paaudžu paaudzēs. Ābramam bija 75 gadi, kad viņš ar sievu un brāļa dēlu Latu izgāja no Hāranas un nonāca Sihemā.
Senā Ēģipte	18. dinastijas pamatlicējs Ahmoss jeb Jahmoss padzina hiksus no Ēģiptes un atjaunoja ēģiptiešu varu. Viņš bija Tēbu princis, Kamosa brālis un Ahotepes dēls. Kamoss hiksiem deva nopietnu triecienu, tomēr tikai Ahmosam izdevās svinēt pilnīgu uzvaru. Ahmoss aprecēja savu māsu Ahmosu-Nefertari. Viņa faktiski turpināja valdīt pēc sava vīra nāves, sava dēla Amenhotepa I valdīšanas sākumā. Dzīves laikā un arī pēc nāves Ahmosa-Nefertari tika godāta kā dieviete. Viņas un Ahmosa meitu aprecēja karjeras zaldāts, kurš kļuva par nākamo faraonu ar vārdu Tutmoss I. Viņš ievērojams ar to, ka pirmais lika sevi apbedīt Rietumtēbu klinšu kapenēs, jeb Valdnieku ielejā. No Ahmosa meitas viņam piedzima Hatšepsuta, bet no blakussievas nākamais faraons Tutmoss II, kurš vēlāk aprecēja savu pusmāsu Hatšepsutu. Tutmosam II no balkussievas piedzima Tutmoss III, kurš bija vēl mazs, kad Tutmoss II pēkšņi nomira un varu savās rokās pārņēma dižciltīgā Hatšepsuta. Tutmosam III nācās gaidīt gandrīz 20 gadus, līdz Hatšepsuta nomira un viņš beidzot varēja kļūt par faktisko valdnieku. Tutmosu III dēvē par Ēģiptes Napoleonu, jo viņš veica lielas un veiksmīgas militārās operācijas, paplašinot Ēģiptes teritoriju līdz vēl nebijušiem apmēriem. Viņš uzvarēja kauju pie Megido un aizsoļoja līdz pat Eifratai. Tajā pašā laikā viņš centās izdzēst Hatšepsutas piemiņu. Viņa dēls Amenhoteps II bija pazīstams ar savu izveicību un nežēlību. Amenhotepa II dēls Tutmoss IV bija ievērojams ar to, ka veica Sfinksas atrakšanu no smiltīm (kas tiek uzskatīts par pirmo arheoloģisko izrakumu pasaulē) un vēl viņš pirmais aprecēja Mitānijas princesi. Tutmosa IV dēls Amenhoteps III vēsturē iegājis ar savu sievu, daiļo Tiju, kura nebūdama augstdzimusi, tomēr spēja kļūt par galma "pirmo lēdiju" (Amenhotepa III harēmā bija vairāk kā simts sievu), un kura savu ietekmi saglabāja arī pēc vīra nāves. Amenhoteps III mīlēja greznu un priecīgu dzīvi. Viņš vēsturei atstājis savus tā saucamos Memnona kolosus, kuri savu vārdu ieguvuši pateicoties pārsteidzošai svilpošanai rītausmā. Diemžēl tagad tā vairs nav dzirdama. Amenhotepa III dēls Amenhoteps IV jeb Ehnatons slavens ar savu reliģisko reformu, ieviešot Ēģiptē monoteismu, kā arī ar savu sievu, daiļo Mitānijas princesi Nofreteti. Diemžēl Ehnatons bija smagi slims, tāpēc valdīšanas beigu posmā viņš par līdzvaldnieku iecēla savas vecākās meitas vīru Semenhkari, kurš tomēr pēkšņi nomira drīz pēc paša Ehnatona nāves. Pie varas nāca, iespējams, Semenhkares brālis Tutanhamons, kurš aprecēja vienu no Ehnatona meitām. Faktiski valdīja Ehnatona galma ietekmīgākais loceklis, vecais Ajs, kurš arī kļuva par faraonu pēc pēkšņās Tutanhamona nāves, formāli aprecot viņa atraitni, Ehnatona 3. meitu. Tomēr pēc dažiem gadiem arī viņš nomira un pie varas nāca pēdējais 18. dinastijas faraons, Ehnatona laiku karavadonis, spēcīgais Horemhebs. Viņš pilnībā likvidēja Ehnatona piemiņu un reliģiju, jo ne tautai, ne ietekmīgajiem Amona priesteriem tā nebija pieņemama.