Top 10 similar words or synonyms for protoplazmu

mourn    0.919764

metallic    0.917778

mironovičs    0.913971

hidrolāzes    0.913284

dialogue    0.911561

malleus    0.911434

māņkājiņas    0.911377

capitis    0.910218

nördldlichen    0.909585

vallés    0.909538

Top 30 analogous words or synonyms for protoplazmu

Article Example
Šūnas organoīdi Membrānā izšķir ārējo (plazmatisko) membrānu, kas norobežo protoplazmu un iekšējo membrānu sistēmu (organoīdu membrānas).
Segaudi (augi) Rizoderma — "rhizodermis". Jaunas saknes sedz rizoderma jeb epiblema. Caur rizodermu ūdens un tajā izšķīdušajām minerālvielām no augsnes tiek uzsūkts saknē. Sakarā ar funkciju īpatnībām rizoderma ar vairākām pazīmēm atšķiras no epidermas. Rizodermā nav atvārsnīšu, to nesedz ne kutikula, ne arī vaska kārtiņa. Rizodermas šūnām ir plāns celulozes apvalks. Dažkārt apvalks pārgļotojas un pilnīgi salīp ar augsnes daļiņām. Rizodermai ir spurgaliņas. Rizodermas šūnas, kurām ir spurgaliņas, parasti neatšķiras no pārējām rizodermas šūnām, tikai dažiem augiem tās mazākas, ar blīvāku protoplazmu.
Foraminīferas Čaulas bieži vien kamerās sadalītas ir sarežģītā veidā, turklāt sieniņas var būt vēl papildus izcaurumotas ar kanālu labirintu. Kameras un kanāli ir pildīti ar protoplazmu. Jaunām daudzkameru foraminīferām sākumā čaula ir vienkameras. Pēc tam ik pa laikam no čaulas atveres izplūst daļa plazmas, ap kuru veidojas čaula. Tādējādi izveidojas otra kamera. Šis process atkārtojas vairākas reizes un šādi izveidojas čaula, kas sastāv no vairākiem simtiem kameru. Pirmo kameru sauc par dīgļkameru. Atsevišķas kameras savā starpā saista atveres, caur kurām savienojas kamerās esošā plazma. Pseidopodijas, ar kurām foraminīferas pārvietojas un satver barību bezporu foraminīferām iznāk tikai caur čaulas atveri, bet porainajām arī caur daudzajām porām, kas atrodas čaulas sienās.
Baktēriju morfoloģija Šūnu sieniņas ir struktūrkomponents, kurš ir tikai baktērijām (izņemot mikoplazmas). Šūnu sieniņas izpilda šādas funkcijas: nosaka un saglabā pastāvīgu šūnu formu, pasargā iekšējo šūnas daļu no mehāniskām un osmotiskām ārvides ietekmēm, piedalās šūnas augšanas un dalīšanās procesos; nodrošina komunikāciju ar ārvidi caur kanāliem un porām un citas. Tās veido divi slāņi: ārējais — plastiskais un iekšējais — cietais. Sieniņas pamatsastāvdaļa ir peptidoglikāns — mureīns ( — 'siena'). Šūnas sieniņas peptidoglikāna slānis veido gigantiska izmēra cietu maisveidīgu makromolekulu, kura apvelk visu protoplazmu, līdzsvaro tās sprieguma spiedienu un veido tās noteiktu formu.
Segaudi (augi) Korķa kambija šūnas pēc izskata līdzīgas kambija šūnām. Tās ir dzīvas šūnas ar blīvu protoplazmu. Korķa kambijs parasti sastāv no vienas šūnu kārtas. Daloties korķa kambija šūnām, tajās rodas tangenciāla šķērssiena un no vienas mātšūnas izveidojas divas meitšūnas. Iekšējā meitšūna parasti pieaug tilpumā un dalās no jauna, bet ārējā vairs nedalās. Retāk ārējā meitšūna pieaug un dalās no jauna un iekšējā nedalās. Tādā veidā no korķa kambija atdalās šūnas uz ārpusi un iekšpusi. Uz ārpusi atdalās biezāka šūnu kārta — korķa kārta jeb fellēma, uz iekšpusi nedaudzas šūnu kārtas — korķa miza jeb felloderma.
Starītes Starītes jeb radiolārijas ("Radiolaria") ir vienšūņu grupa (senāk kārta), kas tagad ir sadalīta akantāriju, policistīnu un feodāriju klasēs. No saulenītēm tās atšķiras ar to, ka starītēm ir blīva pseidohitīna aizsargātāja kapsula (centrālā kapsula), kas apņem ķermeņa centrālo daļu un protoplazmu sadala intrakapsulārā jeb iekškapsulas un ekstrakapsulārā jeb ārkapsulas protoplazmā, kuras savā starpā savieno kapsulas atveres. Visas starītes bez izņēmuma ir jūru iemītnieki. Tās milzīgā daudzumā apdzīvo galvenokārt ūdens virsējos slāņus. Pēc starīšu nāves to skeleti lielā vairumā grimst jūru dibenā. Okeānu tropiskajā daļā lielajos dziļumos (4-8 km. dziļi) dūņu nogulumi sastāv pārsvarā no radiolāriju krama skeletiem, jo foraminīferu kaļķa čaulas šādā dziļumā izšķīst.
Šūna Organoīdi ir nelieli objekti, kas atrodas citoplazmā, un nodrošina specifiskas šūnas funkcijas. Tie dažreiz var būt visai lieli (vakuolas dažu augu šūnās). Gan prokariotu, gan eikariotu šūnās ir organoīdi, tomēr prokariotu šūnās tie ir vienkāršāki un nav norobežoti ar membrānu. Ir vairāku veidu organoīdi. Daži, piemēram, kodols un Goldži komplekss parasti ir vieni, bet citi, piemēram, mitohondriji, hloroplasti, peroksisomas un lizosomas var būt ļoti daudz, pat vairākus simtus tūkstošus. Citosols jeb Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi. No ārpuses to norobežo šūnas membrāna, un tajā atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma satur daudz olbaltumvielas (20-25%). Kopā ar organoīdiem citoplazmu sauc par protoplazmu.