priekškājas - Synonyms of priekškājas | Antonyms of priekškājas | Definition of priekškājas | Example of priekškājas | Word Synonyms API

Article	Example
Enaliarktīdi	Enaliarktīdu biomehānikas izpēte liecina, ka peldot tas lietojis gan priekškājas, gan pakaļkājas. Mūsdienu ausroņi lieto tikai priekškājas, roņi pamatā lieto pakaļkājas, un tikai valzirgi peldot lieto gan priekškājas, gan pakaļkājas. No tā zinātnieki secina, ka attīstoties roņi zaudēja īpašību peldot lietot priekškājas, bet ausroņi pakaļkājas. Locekļu labi attīstītie kauli liecina, ka kājām ir bijusi ievērojama muskuļu masa, bet tas liecina, ka enaliarktīds vairāk laika pavadījis uz sauszemes nekā ūdenī.
Āzijas zilonis	Snuķa garums atkarībā no ziloņa lieluma un vecuma var būt dažāds (vidēji 1,5 - 2 m, bet lieliem indivīdiem tas ir garāks). Snuķī var iesūkt un noturēt līdz 4 litriem ūdens. Āzijas zilonis ir veiklāks kā Āfrikas zilonis un papildus snuķa darbībām izmanto priekškājas, kuras piepalīdz manevrēt ar smagiem priekšmetiem. Tā Āfrikas radinieks priekškājas izmanto ļoti ierobežoti, tikai, lai raktu zemi.
Garastes upesūdrs	Priekškājas ir īsākas kā pakaļkājas, kas ļauj attīstīt ievērojamu ātrumu peldot. Kad ūdrs peld lēni, tas airējas ar visām 4 pleznotajām kājām. Kad ūdrs nirst vai peld ātri, priekškājas tiek cieši piespiestas pie ķermeņa, bet pakaļkājas kopīgi ar spēcīgu astes propellerveida kustību stumj ūdri cauri ūdenim.
Homoloģija	Homoloģija ( — saistīts) ir pazīmju līdzība, kas attīstījusies, atzarojoties no kopēja senča. Salīdzinošā anatomija, ieskaitot embrioloģiskos pierādījumus sniedz informāciju par homoloģiju. Mugurkaulnieku priekškājas ir homologas, jo tāpat kā kopējam sencim, tās veido vienādi sakārtoti tādi pašu kauli.
Zirga gaitas	Vieglās gaitas kopumā dalās divās grupās: laterālās gaitas, kad vienas puses priekškāja un pakaļkāja kustas viena aiz otras, un diagonālās gaitas, kad pretējās puses priekškājas un pakaļkājas seko viena otrai.
Zirga gaitas	Pēc atspēriena pret zemi seko lidojums gaisā, bet atšķirībā no lēciena pāri šķērslim, kad pirmās pie zemes pieskaras priekškājas, auļos pirmā kāja pēc lidojuma pie zemes piesitas otra pakaļkāja (pretējā atspēriena pakaļkājai)
Āfrikas lamantīns	Lamantīna priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet katrai airkājai ir 3 - 4 nagi. Pakaļkājas nav redzamas, jo tās slēpjas dziļi muskuļu slānī. Pakaļkājas ir nelieli, mazattīstīti kauli, kas nav savienoti ar mugurkaulu.
Eirāzijas ūdri	Eirāzijas ūdriem tāpat kā citiem ūdriem ir raksturīgs slaids, garš, cilindrisks ķermenis ar īsām kājām. Tiem ir plata, saplacinātas formas galva, mazas austiņas, un tie spēj nāsis noslēgt, atrodoties zem ūdens. Visi Eirāzijas ūdri ir tumši brūni, un to pavēderes un pazodes ir gaišākas kā muguras. Kājām ir peldplēves, un to nagi ir asi. Mātītēm ir 4 piena dziedzeri. Priekškājas ir īsākas kā pakaļkājas, kas ļauj attīstīt ievērojamu ātrumu peldot. Kad ūdrs peld lēni, tas airējas ar visām 4 pleznotajām kājām. Kad ūdrs nirst vai peld ātri, priekškājas tiek cieši piespiestas pie ķermeņa, bet pakaļkājas kopīgi ar spēcīgu astes propellerveida kustību stumj ūdri cauri ūdenim.
Bezastainie abinieki	No ikra izšķiļas varžu kāpurs — kurkulis. Tam ir ovāls ķermenis ar garu, laterāli saspiestu asti, kas ir kurkuļa vienīgais pārvietošanās orgāns, jo kāju tam nav. Tie elpo ar žaunām (iesākumā tiem ir ārējās žaunas, vēlāk attīstās iekšējās žaunas), ūdens kustību uztver ar sānu līniju, acīm nav plakstiņu. Kurkulim augot, izzūd aste, žaunas, sānu līnijas orgāni, attīstās plaušu elpošana un ekstremitātes. Gan priekškājas, gan pakaļkājas sāk attīstīties apmēram vienlaicīgi, taču uz āru priekškājas parādās vēlāk, jo ilgāku laiku tās ir paslēptas zem dzīvnieka ādas. Drīz vien pēc priekškāju parādīšanās aizvelkas žaunu spraugas un izveidojas plaušas. Ar laiku uzsūcas aste un kurkuļa metamorfoze noslēdzas, tam kļūstot par mazu vardīti, kas dzīvo uz sauszemes.
Īsspalvainais ūdrs	Īsspalvainie ūdri ar citiem ūdriem sazinās, lietojot īpašu smaržu sekrētu, kura dziedzeri atrodas uzreiz zem astes. Smaržu zīmes tiek atstātas uz akmeņiem vai augiem, tuvu barošanās vietām. Tiem patīk lielas upes un ezeri, plaši rīsa lauki un purvi. Īsspalvainie ūdri dzīvo arī jūras krastā un peld jūrā, lai medītu zivis, bet tiem ir vajadzīgs tuvumā saldūdens, lai no kažoka nomazgātu sāli. Priekškājas ir īsākas kā pakaļkājas, kas uzlabo ūdra spēju peldēt. Peldot lēni, ūdrs izmanto visas 4 kājas, bet peldot ātri un nirstot, tas priekškājas piespiež pie ķermeņa, bet pakaļkājas un aste kā dzenskrūve stumj ūdru cauri ūdenim.