Top 10 similar words or synonyms for poētiku

saprātīga    0.778014

narkomāniju    0.775443

cionismu    0.768482

bezapziņas    0.768283

morāla    0.763808

izvērtētājs    0.763311

pārdzīvojumu    0.760295

psihiskām    0.759517

integrāļiem    0.754564

dzimšu    0.753443

Top 30 analogous words or synonyms for poētiku

Article Example
Ruta Veidemane Latvijā iedibinājusi lingvistisko poētiku. 1978. gadā kļuvusi par Latvijas Rakstnieku savienības biedri.
Ernests Dinsbergs Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: "Dünsberga Ernsts", dzimis , miris ) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).
Sengrieķu literatūra Iespējams, ietekmīgākais sengrieķu filozofs bijis Aristotelis. Arī viņš ir rakstījis dialogus, taču līdz mūsdienām tie nav saglabājušies, toties saglabājušies ir viņa traktāti ne tikai par tīri filozofiskiem jautājumiem, bet arī par loģiku, psiholoģiju, poētiku, politiku, ētiku u.c.
Latviešu dzeja 1969. gadā dzejnieks Knuts Skujenieks atgriezās no ieslodzījuma un turpmākajos gados kļuva par neformāla „nepadomju” dzejnieku grupējuma garīgo iedvesmotāju — šie dzejnieki necentās atklāti oponēt oficiālajai ideoloģijai, bet tiecās izveidot tādu poētiku, kas būtu maksimāli brīva no šīs ideoloģijas. Šādu uzskatu ietekmē dzeju rakstīja arī Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis, Leons Briedis, tam tuvi ir arī Laimas Līvenas, Hermaņa Marģera Majevska, arī Jura Helda dzejoļi. Savrupā, romantisma ietekmētā manierē strādāja Egils Plaudis un Velga Krile.
Marts Pujāts 2005. gadā Maskavā izdota bilingvāla M. Pujāta dzejas izlase "Divzvaigžņu baznīcas", kuru krieviski atdzejojis Aleksandrs Zapoļs. 2006. gadā portāla "Satori" apgādā nāk klajā otrais dzejas krājums "Mūsu dziesma", kurš piesaka lakoniskāku un atsvešinātāku poētiku. M. Pujāta dzeja iekļauta arī latviešu dzejas antoloģijās angļu valodā (2001), bulgāru valodā (2008), zviedru valodā (2008) un lietuviešu valodā (2012), kā arī kopkrājumā "Six Latvian Poets", kas Ievas Lešinskas atdzejojumā izdots Lielbritānijā 2011. gadā.
Humānisms Humānisti aizstāvēja "studia humanitatis", jeb "brīvo mākslu studijas", kas ietvēra gramatiku, retoriku, poētiku, vēsturi, politiku un morālfilozofiju. Šo priekšmetu studijas tika uzskatītas par intelektuālās baudas un cilvēka cieņas augstāko izpausmi, kā arī dzīvesveidu, kas piepildītas ar tikumisku aktivitāti. Renesanses zinātnieki bija daudz sekulārāki un to interešu loks bija plašāks, jo viņi bija atraduši daudzus senos manuskriptus, kā arī paaugstinājuši to studiju prasmi. Humānistu metode nebija tikai salīdzināšana un kopsavilkumu veikšana. Viņi vērsās tieši pie oriģinālavota.
Parodija Saskaņā ar Aristoteļa "Poētiku" Hegemons no Tasā bija sava veida parodiju izgudrotājs. Viņš izmainīja labi pazīstamu dzejoļu vārdus, pārveidojot to saturu no cildena uz humoristisku. Seno grieķu literatūrā "parodia" bija stāstījuma dzejolis, kas imitēja eposa stilu un prozodiju, bet tas tika veidots izzobojošā un satīriskā veidā. To liecina grieķu vārda "parodia" sastāvdaļas, kas ir "para" () — "pret" un "odie" () — "dziesma". Tādējādi oriģinālais grieķu vārds "parodia" () tiek izmantots, lai apzīmētu "pret-dziesmu" jeb imitāciju, kas ir veidota pretēji oriģinālam. Tā kā grieķu priedēklis "par-" var nozīmēt arī "blakus", parodiju var arī uzskatīt par "blakus-dziesmu" — līdzīgi veidotu darbu, kas nav veidots, lai izsmietu.
Guntars Godiņš 80. gadu dzejnieku daiļradei, tai skaitā, arī Godiņa dzejai raksturīga izteiksmes formas maiņa, tradicionālās poētiskās metaforas apzināti tiek depoetizētas, bagātīgi lietojot ikdienas valodā sastopamus vulgārismus, žargonus, rupjus, banālus izteicienus. Guntars Godiņš ir teicis, ka: "nevar ticēt dzejniekam, kurš pilns ar vispārpieņemtiem poētismiem kā suns ar blusām". Cieša saistība ar šo neglīto poētiku ir epatažai – tīšai, apzinātai šokēšanai ar nepoētiskās situācijām, tēliem, arī poētiskā stila reducēšanu uz sarunvalodu, pat vienkāršrunu. Epatējošās rindas liecina ne vien par dzejnieku vēlmi par pašapmierināto pilsoni izsist no ērtuma un pierastības, bet izskaidro arī jauno dzejnieku nespēju runāt par par augstām tēmām – jo patiešām, viņu dzejā nav atrodami skaļi vārdi par darbu un dzimteni vai mīlestības cildināšanu.
NSRD 2005. gada februārī Latviešu avangarda mākslas grāmatā un izstāžu zālē „Arsenāls” gaismā tiek celtas latviešu 80. gadu avangarda mākslas parādības - izstāde "". Nozīmīga vieta tajā ir mākslas un mūzikas grupas NSRD veikumam. Savukārt grāmatas veidolu tikko ieguvis šīs grupas pārstāvju Jura Boiko (1954-2002) un Hardija Lediņa (1955-2004) avangarda romāns "Zun". Romāns "Zun" sarakstīts septiņdesmito gadu beigās, un par romānu to var dēvēt visai nosacīti - drīzāk tas ir mēģinājums sacerēt radikālu, plašai auditorijai neakceptējamu tekstu, kurā 20. gadsimta modernismam raksturīgā absurda un sirrealitātes izjūta tiktu papildināta ar sadzīvisku padomju absurdu. Lai gan grāmatas pēcvārdā Pēteris Bankovskis NSRD poētiku skata tikai sociālā kontekstā kā alkatīgu vēlmi absorbēt mākslas parādības, kurām aiz padomju "dzelzs priekškara" ienākt nebija ļauts, tīši juceklīgais, fragmentārais un pareizrakstību ignorējošais romāns ir interesanta liecība par laiku, kad veidojās Jura Boiko un Hardija Lediņa savdabīgā humora izjūta, literārais un muzikālais talants. Vairāki tajā klejojošie tēli un pateicieni vēlāk kļuva par viņu dziesmu vai akciju sastāvdaļu. Turklāt Boiko vēlāk izdeva dzejoļu krājumu un divas atdzejojumu grāmatas.