Top 10 similar words or synonyms for periodisks

psihisks    0.814754

aromātisks    0.812273

algebrisks    0.800411

seksuāls    0.797255

nemetāls    0.795058

sistēmisks    0.793346

ķīmisks    0.792744

funkcionāls    0.790159

kvantitatīvs    0.789837

blaknes    0.789780

Top 30 analogous words or synonyms for periodisks

Article Example
Latvijas Vēstnesis "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums. Tas ir periodisks elektroniskais izdevums. Iepriekš tika izdots kā drukātais laikraksts, pirmais tā laidiens iznāca 1993. gada 25. februārī.
Reāls skaitlis Jebkuru reālu skaitli var pierakstīt kā bezgalīgu decimāldaļskaitļi, piemēram, 2 = 2,0000…, 1/3 = 0,3333… un √ = 1,4142…. Racionālie skaitļi atbilst tieši tiem reāliem skaitļiem, kuriem eksistē galīgs decimālais pieraksts, piemēram, 1/4 = 0,2500… = 0,25, vai arī bezgalīgs periodisks decimāldaļskaitlis, piemēram, 1/3 = 0,3333….
Žurnāls Žurnāls ir periodisks izdevums, kas satur informatīvus rakstus un attēlus. Žurnāli parasti tiek publicēti kādam konkrētam lasītāju lokam ar kopīgām interesēm, piemēram, ir sporta žurnāli, auto žurnāli, sieviešu žurnāli, bērnu žurnāli, populārzinātniskie žurnāli un tā tālāk. Laikraksti no žurnāla atšķiras ar to, ka tur lielāks uzsvars tiek likts uz aktuālu informāciju, jaunākajām ziņām un notikumiem.
Zinātniskais žurnāls Zinātniskais žurnāls (zinātniskā periodika, zinātniskie izdevumi) - zinātniska rakstura periodisks izdevums, kur publicē zinātniskos rakstus un retāk arī rakstus par notikumiem zinātnes dzīvē. Zinātniskie žurnāli pasaulē tiek izdoti ļoti daudz. Zinātniskie žurnāli var būt tematiski vai dažādu nozaru. Žurnālus izdod zinātniskās iestādes un biedrības, kā arī, tie var būt komercsabiedrību izdevumi, kad pats žurnāla izdevējs nav zinātniska organizācija.
Dzirde Dzirdes pasliktināšanās rodas ilgstoši uzturoties lielā troksnī. Tādā veidā tiek bojāti dzirdes receptori un pie īpaši stiprām skaņām var pat pārplīst bungādiņa.Būtisks simptoms, kas liecina par dzirdes pasliktināšanos, ir periodisks vai pastāvīgs troksnis vienā vai abās ausīs. Dažreiz slimnieks šo troksni dzird tikai absolūtā klusumā, naktī, un tas viņam traucē iemigt, tad raksturīgs bezmiegs. Cilvēks, kuram pasliktinājusies dzirde, ir nervozs, pazeminās viņa darbaspējas, rodas neērtības sajūta cilvēkos, jo ir traucēts sazināšanās process.
Nigēra Nigēra ir jaunattīstības valsts, un tai ir viens no zemākajiem ANO Tautas attīstības indeksiem (HDI). 2013. gadā tā atradās 187. vietā . Lielākajai daļai no valsts draud periodisks sausums un pārtuksnešošanās. Nigēras ekonomika ir koncentrēta uz iztikas un eksportu lauksaimniecībā valsts dienvidos, kur ir auglīgāks, un izejvielu eksportu, jo īpaši urāna rūdu. Nigēra saskaras ar nopietnām attīstības problēmām, sakarā ar to, ka tai nav izejas uz jūru, tuksnešainā reljefa dēļ, iedzīvotāju sliktu izglītību un nabadzību, infrastruktūras trūkumu, slikto veselības aprūpi un vides degradāciju.
0,999... 0,999..., kas arī tiek rakstīts kā 0,(9), formula_1 vai formula_2, matemātikā ir periodisks decimāldaļskaitlis, kas ir reāls skaitlis un ir vienāds ar 1. Citiem vārdiem sakot, skaitlis "0,999..." un "1" ir viens un tas pats skaitlis. Šo vienādību jau sen ir pieņēmuši profesionāli matemātiķi un pasnieguši to mācību grāmatās. Šīs identitātes atšķirīgie pierādījumi ir noformulēti ar dažādu precizitāti, reālo skaitļu attīstību, otršķirīgiem pieņēmumiem, vēsturisku kontekstu un mērķauditoriju.
Baltu filoloģija (žurnāls) Baltu filoloģija ir Baltu valodniecības žurnāls, viens no Latvijas Universitātes izdevumiem. Par tā izdošanu no 1991. gada rūpējas Filoloģijas fakultātes Baltu valodu katedra (līdz 1991. gadam — Latviešu valodas katedra). Tas ir periodisks zinātnisku rakstu krājums par aktuāliem jautājumiem baltistikā, domāts visa veida interesentiem. Iznāk vienu vai divas reizes gadā. Izdevuma redaktors ir profesors Dr.habil. philol. Pēteris Vanags un redaktora vietniece profesore Dr. philol. Lidija Leikuma. Starptautisko redakcijas kolēģiju pārstāv gan Latvijas Universitātes pētnieki, gan Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Itālijas, Austrālijas, Zviedrijas un ASV baltisti.Pirmais izdevums tika veltīts Latvijas Universitātes 70 gadu jubilejai. Universitāte ir latviešu tautas augstākās izglītības un zinātnes centrs dzimtajā valodā, tautas un cilvēces garīgo vērtību krājēja, arī valodas, folkloras un literatūras. 1989. gada 1. aprīlī notika Filoloģijas biedrības atjaunošana, kas darbojās Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Tas arī bija viens no galvenajiem dzinuļiem izdevuma radīšanā un neapsīkšanā. Pirmā burtnīca iepazīstināja ar Filologu biedrības 1989. gada darbu, ar jaunāko zinātnisko literatūru, bet krājuma pamatu veidoja referāti no 1989. gada 17. marta profesora Artura Ozola piemiņas konferences.
Menstruālais cikls Menstruālais cikls ( — ‘ikmēneša’) ir periodisks fizioloģisks pārmaiņu cikls reproduktīvajā sistēmā sievietēm, kas ir sasniegušas dzimumbrieduma gadus. Acīmredzamas menstruācijas notiek tikai sievietēm un cilvēkam tuvu radniecīgām dzīvnieku sugām, piemēram, šimpanzēm. Citiem placentāļiem notiek meklēšanās cikls jeb estrs, kura beigās dzemdes gļotāda tiek uzsūkta ķermenī. Sievietes organisms menstruālā cikla laikā tiek sagatavots grūtniecībai. Menstruālā cikla ilgums ir 28 ± 7 dienas un tā sākums sakrīt ar menstruāciju pirmo dienu. Menstruālā cikla norisi regulē endokrīnā sistēma. Menstruālā cikla laikā estrogēna ietekmē beidzas menstruācijas un sāk sabiezēt dzemdes gļotāda. Hormonu ietekmē olnīcās sāk attīstīties folikuli. Pēc vairākām dienām viens (reizēm vairāki) folikuls kļūst par dominējošo, kamēr pārējie atmirst. Aptuveni cikla vidū notiek ovulācija — dominējošais folikuls plīst, atbrīvojot olšūnu, kas pa olvadu virzās uz dzemdi un neapaugļota izdzīvo ne ilgāk kā diennakti, bet pārplīsušā folikula vietā izveidojas dzeltenais ķermenis, kas ražo progesteronu, lai apaugļošanās gadījumā sagatavotu dzemdes gļotādu embrija uzņemšanai. Ja divu nedēļu laikā nenotiek apaugļošanās, dzeltenais ķermenis pārtrauc darboties un gan progesterona, gan estrogēna līmenis krasi samazinās, kā rezultātā sākas menstruācijas — dzemdes gļotāda noārdās un caur vagīnu izdalās no ķermeņa.
Parastais osis Līdz 50 gadu vecumam parastais osis pieaug ļoti strauji, vēlākos gados aug ļoti lēni un sasniedz augstākais 200 gadu vecumu. Ziedus un sēklas sāk veidot, sasniedzot 30 gadu vecumu. Raksturīga vējappute. Dažiem ošiem attīstās tikai vīrišķie vai sievišķie ziedi, bet citiem uz viena koka attīstās abu dzimumu ziedi. Tam nepieciešams silts klimats (>137 dienas ar temperatūru >5,6 C), barības vielām bagāta, mitra augsne, augsnes pH robežās no 6,0 līdz 7,5. Augsnes kas ir auglīgas, ar neitrālu pH, dziļas, mitras un brīvi drenētas rada optimālus augšanas apstākļus parastajam osim. Parastais osis var veidot tīraudzes, bet pamatā šī suga ir tipiska jauktu koku mežiem. Bieži veido audzes kopā ar ozoliem ("Quercus robur") un liepām ("Tilia cordata"), kā arī dižskābaržiem ("Fagus sylvatica") auglīgā melnzemē. Parastais osis parādās diezgan dažādos biotopos. Tas bieži aug jauktos lapu koku mežos vai kā piemistrojums ozolu, dižskābaržu vai melnalkšņu (Alnus glutinosa) mežos. Bieži mālainās augsnēs, kas bagātas ar bezmugurkaulnieku faunu, it īpaši sliekām. Tā dabiskās izplatības austrumu daļā, osis var kļūt par dominējošo sugu palieņu mežos un mitrās, mālainās zemienēs. Parastajam osim ir divi ekotipi: mitriem augšanas apstākļiem adaptētais un sausiem, kaļķainiem augšanas apstākļiem adaptētais. Osim nepieciešams augsts augsnes un gaisa mitrums. Tas pacieš īstermiņa plūdus, bet stāvoša ūdens apstākļi šai sugai ir nelabvēlīgi skābekļa trūkuma dēļ. Tas nepacieš ilgstošus plūdus vai sausumu. Parastā oša gada pieaugums cieši korelē ar augsnes fizikālajām īpašībām, kurā tas aug. Suga dod priekšroku augsnēm, kas bagātas ar minerālvielām, ir labi aerētas, mālainas un mitras. Tie nav toleranti pret blīvām augsnēm. Divas labvēlīgas augsnes īpašības ir substrāta sārmainība un labi attīstīts humusa slānis. Vislabākie augšanas apstākļi tiem ir aluviālajās augsnēs. Oši izvairās augt skābās augsnēs ar stāvošiem ūdeņiem. Tiem ir dziļa sakņu sistēma gan tīraudzēs, gan jauktu koku mežaudzēs, jauktu koku mežos oši iesakņojas dziļāk, lai konkurētu ar kokiem, kam ir seklas sakņu sistēmas. Mīkstās augsnēs to saknes iestiepjas dziļāk par 2 m, bet blīvās māla augsnēs ne dziļāk par iluviālo horizontu. Sakņu masa augsnes virsējos 30 cm vidēji ir 15t/ha. Parastais osis ir jutīgs pret sausumu. Gruntsūdens līmeņa samazināšanās var izraisīt smagus bojājumus. Osis izmanto virszemes ūdeņu un aktīvos gruntsūdeņus, kas bagāti ar skābekli un kalcija savienojumiem. Ūdens apgādei ir galvenā ietekme uz to augšanu. Tas ir jutīgs pret bargām ziemām un pavasara salnām. Koks prasīgs pret gaismu, nepacieš noēnojumu. Nepiemērotos gaismas apstākļos tas ātri pārstāj augt un attīstīties. Tā prasības pret gaismu ir līdzīgas parastajam ozolam un melnalksnim. Pirmajos septiņos gados (līdz ~ 4 m augstumam) suga ir ļoti ēncietīga, bet vēlāk kļūst ļoti prasīga pret gaismu un noēnojumā aug slikti. Koks spēj sasniegt pat 400 gadu vecumu ideālos augšanas apstākļos. Ošu augšanas potenciāls ir cieši saistīts ar augsnes fizikālajām īpašībām, kurā tie aug. Augšanas intensitāte atkarīga arī no reģiona. Labprāt aug nogāzēs kopā ar kļavu (Acer spp.), liepu un vīksnu (Ulmus spp.). Nav tolerants pret blīvām augsnēm. Tam ir augstas prasības pret brīvi pieejamajām barības vielām, it īpaši slāpekli un fosforu. Periodisks ūdens trūkums sausuma laikā noved pie vājas tālākās attīstības. Klimatam uz parastā oša augšanu ir mazāka ietekme kā augsnei. Tādēļ osis ir ļoti prasīgs attiecībā pret biotopu. Pretēji populāram uzskatam, ka oši vislabāk aug mitrās ielejās, tie vislabāk aug labi drenētās sārmainās augsnēs. Tie var būt bagāti, dziļi merģeļi vai sekla augsne virs kaļķakmens cilmieža. Parastais osis tā dabiskajā izplatības areālā variē starp pioniersugu un pastāvīgu meža sastāvdaļu. Tas parasti parādās grupās jauktos platlapju mežos. Osis ir dominējoša suga meža attīstības pašā sākumposmā. Oši veido mikorizas attiecības ar dažām augsnes sēnēm.