Top 10 similar words or synonyms for pavēderi

pakakli    0.937550

gaišu    0.931543

vēders    0.922687

maliņu    0.921468

sāni    0.921157

gaišāk    0.920551

pelēkām    0.920528

matojumu    0.919320

brūnu    0.917723

plankumiem    0.915389

Top 30 analogous words or synonyms for pavēderi

Article Example
Austrālijas ehidna Visu ķermeni, izņemot pavēderi, seju un kājas sedz gaiši brūnas adatas. Adatas var būt 5 cm garas, un tās ir modificēti apspalvojuma mati, kas galvenokārt sastāv no keratīna. Starp adatām ir mīksts kažoka apspalvojums, kas variē no medus krāsas līdz tumšai sarkanbrūnai krāsai, pat melnai. Pavēderi un asti sedz kažoka apspalvojums. Kājas Austrālijas ehidnai ir piemērotas ātrai rakšanai. Tās ir īsas, ar spēcīgiem nagiem. Pakaļkāju nagi ir garāki un atliekti uz atpakaļu, jo ar tiem ehidna tīra savu kažoku starp adatām.
Garspalvainais kollijs Garspalvainā kollija kažoks ir regulāri jāķemmē, lai nepieļautu tā savelšanos, it īpaši apmatojuma mainīšanas sezonā. Mazgāšana nav nepieciešama. Dubļainajā laikā kājas un pavēderi noslauka, ļauj apmatojumam nožūt un tad to izsukā.
Sermuļi Šīs ģints dzīvnieku kažoki visbiežāk ir brūni vai sarkanbrūni ar gaišu pavēderi. Dažām sugām ziemas laikā uzaug pilnīgi balti kažoki, piemēram, sermulim, kuram melns ziemā ir tikai pats astes gals.
Vistilbe Dējumā ir 3—4 olīvzaļas vai brūnas olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 21—24 dienas, perē tikai mātīte. Drīz pēc izšķilšanās mazuļi pamet ligzdu un seko mātei. Cālēni ir sarkanbrūni ar gaišāku pavēderi un melnbaltām pazīmēm uz galvas, spārniem un muguras. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni sāk lidot apmēram 3 nedēļu vecumā.
Garastes zebiekste Garastes zebiekstes kažokam ir īsa, mīksta pavilna, ko sedz garāka, spoža akotspalva. Krāsa ir kanēļbrūna ar baltu vai dzeltenu pavēderi un pakakli. Divreiz gadā - pavasarī un rudenī zebiekstes maina kažoku. Ziemeļu reģionu zebiekstēm kažoks ziemā kļūst balts, tikai astes gals paliek melns. Dienvidos dzīvojošām garastu zebiekstēm kažoks ir brūns visu gadu.
Akmeņkuitalu dzimta Akmeņkuitalu dzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli putni ar spēcīgiem, taisniem knābjiem, kas ir dzeltenā vai melnā krāsā, un garām kājām, kurām ir liela, pamanāma locītava. To acis ir lielas un apaļas, tādēļ latviešu valodā šos putnus sauc arī par lielačiem. Visām sugām apspalvojums ir brūns ar gaišu pavēderi, turklāt lielākajai daļai apspalvojums ir raibumots.
Dzeltenā stērste Dzeltenās stērstes apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņam ir koši dzeltena galva un pavēdere. Uz dzeltenajām krūtīm tumši brūnu vai olīvzaļu spalviņu svītrojums. Tā mugura dzeltenbrūni raibumota, virsaste ruda. Mātīte ir dzeltenpelēka, ar intensīvāk svītrotu pavēderi un sāniem. Jaunie putni līdzīgi mātītēm.
Dienvidu upesūdrs Dienvidu upesūdra kažoks izskatās kā no samta. Pavilnas garums ir 7 - 8 mm, akotspalva 15 – 17 mm. Akotspalva saglabā mīksto un silto pavilnu sausu, kamēr ūdrs ir ūdenī. Atšķirībā no citiem jūras zīdītājiem ūdriem nav zemādas tauku, kas tos sargātu no aukstuma. Kažoka krāsa uz muguras ir tumši brūna, kas kontrastē ar sidrabaini gaišo pavēderi.
Japānas ūdrs Japānas ūdra ķermenis ir 65 - 80 cm garš. Tāpat kā visiem ūdriem tas ir slaids, garš, cilindrveidīgs, ar īsām, spēcīgām kājām. Ķepām ir asi nagi un peldplēves. Aste gara, bieza, konusveidīga. Kažoks Japānas ūdram ir tumši brūns, ar gaiši brūnu pavēderi. Japānas ūdrs ir aktīvs nakts laikā. Tas medī zivis, garneles un krabjus. Nakts laikā medījot ūdrs nostaigā apmēram 10 km distanci gar upju vai jūras krastiem.
Kinkažu Kinkažu ir ļoti gara mēle, salīdzinot ar paša mazo augumu, mēle sasniedz 13 cm garumu. Kažoka matojums ir īss un mīksts. Tā krāsa ir brūna vai dzletenbrūna, ar gaišāku pavēderi. Pazodē, tuvu mutei kinkažu ir smaržu sekrēta dziedzeri, šādi dziedzeri ir arī uz vēdera. Tādējādi, kamēr kinkažu pārvietojas pa koka zariem, norīvējoties gar tiem, tiek atstātas smaržu pēdas. Kinkažu tā iezīmē teritoriju un savu ceļu kokos.