noziedzīgs - Synonyms of noziedzīgs | Antonyms of noziedzīgs | Definition of noziedzīgs | Example of noziedzīgs | Word Synonyms API

Article	Example
Kriminālistika	Kriminālistika (latīņu valodā "criminalis" - 'noziedzīgs') ir juridiskās zinātnes nozare, kurai ir visbūtiskākā loma noziedzīgu nodarījumu pētīšanā, nodrošinot līdzekļus un metodes to atklāšanai, izmeklēšanai un novēršanai.
Osmaņu impērijas bruņotie spēki	Kājniekus no šīs iesaukuma sistēmas sauca par azabiem (turku: "azab") un viņiem kaujas laukā bija dažādi ar apgādi saistīti uzdevumi: ceļu un tiltu izbūve armijas vajadzībām, frontes apgāde, kā arī ārkārtējos gadījumos sūtīja pretuzbrukumā, lai palēninātu pretinieka virzību. Azabu viena no nodaļām bija noziedznieki vai klaidoņi (turku: "Başıbozuk", nekārtīgs, noziedzīgs).
Aparteīds	1973. gada 30. novembrī ANO Ģenerālā asambleja pieņēma "Starptautisko konvenciju par aparteīda noziegumu novēršanu un sodu par tiem", kas stājās spēkā 1976. gada 18. jūlijā. Tajā ir teikts, ka "aparteīds ir noziegums pret cilvēci un ka necilvēcīgie akti, kas ir aparteīda un tam līdzīgās rasu segregācijas un diskriminācijas politikas un prakses sekas [..], ir noziedzīgs nodarījums, kas pārkāpj starptautisko tiesību un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķus un principus un rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai".
Kukuļošana	Kukuļošana (korupcija) ir krimināli sodāms, noziedzīgs nodarījums, par kuru vairums pasaules valstu, tai skaitā arī Latvija, paredz kriminālatbildību. Ar kukuļošanu parasti saprot kukuļa došanu, kukuļa ņemšanu, starpniecību kukuļošanā, kā arī kukuļa piesavināšanos. Kukuļošanas mērķis ir panākt, lai piekukuļojamā persona (amatpersona) izmainītu savu rīcību vai attieksmi pret tās kompetencē esošām funkcijām vai darbībām kukuļa devēja interesēs pretēji tās juridiskās personas vai institūcijas interesēm, kuru pārstāv piekukuļojamā persona un, kura tādējādi pārkāpj savas dienesta vai attiecīgos normatīvos dokumentos noteiktās atbildības robežas vai funkcijas.
Krimināltiesības	Krimināltiesības ir publisko tiesību nozare, kas "nosaka kriminālatbildības pamatus un principus, par noziedzīgiem atzītos nodarījumus un par to izdarīšanu paredzetos sodus, reglamentē soda noteikšanas principus, kā arī nosacījumus atbrīvošanai no kriminālatbildības un soda". Krimināltiesības iedalāmas vispārīgajā (noziedzīgs nodarījums, tā stadijas un sastāvs, sodu veidi un noteikšanas principi, apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību) un sevišķajā (noziedzīgu nodarījumu un sankciju par to uzskaitījums) daļā. Latvijas krimināltiesību pamatavots ir 1998. g. Krimināllikums. No administratīvo pārkāpumu tiesībām Latvijā krimināltiesības atšķiras ar smagākām sankcijām un sarežģītāku procesu. Dažu nodarījumu (genocids, kara noziegumi u. c.) sodīšanu regulē arī t. s. starptautiskās krimināltiesības.
Arodbiedrības Eiropā	19. gadsimta brīvprātīgajām apvienībām, tajā skaitā, arodbiedrībām, nebija juridiska eksistences pamata. Apvienošanās arodbiedrībās varēja tikt kvalificēta kā noziedzīgs nodarījums, vai arī šādas organizācijas nevarēja iegūt juridisku statusu un slēgt līgumus. Kontinentālajā Eiropā tika aizliegta apvienošanās brīvība un tiesības uz apvienošanos. Lai izvairītos no tirdzniecības ierobežojumiem, darba ņēmējiem un darba devējiem tika noteikts apvienošanās aizliegums. Arodbiedrības tika dekriminalizētas un ieguva juridiskās personas status tikai – 19. vai pat 20. gadsimtā, pārvarot pirmo slieksni, Eiropas valstis, reaģējot uz jauniem darba - kapitāla konfliktiem agrīnā industrializācijas stadijā pēc korporatīvās ģildes likvidācijas. Lielbritānija piešķīra tiesības veidot apvienības, taču ierobežoja tiesības apvienoties (tas ietekmēja arī Īriju). Šveicē, Nīderlandē (netika īstenots likums) ,bet Skandināvijas valstīs tika īstenots liberālais ceļš, piešķirot apvienošanās brīvību un tiesības apvienoties pēc 1848.gada.