Top 10 similar words or synonyms for noapaļotām

apaļām    0.910733

nekustīgām    0.910057

muskuļotu    0.899558

trīstūrveida    0.893290

spicu    0.891953

atstāvošiem    0.883123

dzīsliņām    0.880080

gareniskām    0.879946

smailām    0.879228

ieapaļu    0.878714

Top 30 analogous words or synonyms for noapaļotām

Article Example
Klīze Pietauvošanās galu izlaišanai no kuģa uz krastu (otru kuģi), margsienā ierīko klīzes apaļus vai ovālus izgriezumus ar noapaļotām malām.
Gudjē sala Gudjē sala (, ) ir ap 220 m gara un līdz 120 m plata saliņa pie ieejas Lokruā līcī Vīnkes salas ziemeļrietumu piekrastē Antarktikā. Sala sastāv no ledāju noapaļotām klintīm, sniega sega vasarās nokūst. Salā mīt vairākas džentū pingvīnu kolonijas.
Dimants Lonsdaleīts ir dimanta polimorfā forma un cits minerāls, kas kristalizējas heksagonālajā singonijā. Šis minerāls dabā ir reti atrodams, taču tas bieži rodas kā blakusprodukts, veidojot mākslīgos dimantus. Slēptkristāliskā dimanta varietāte saucas karbonado. Bezkrāsains, pelēks vai melns dimants ar smalku radiālu struktūru saucas sferulīts (līdzīgi dēvē arī citus minerālus un iežus ar noapaļotām formām).
Dzeltenkakla cauna Dzeltenkakla caunas ir lielas, to ķermeņa garums ir 50 - 70 cm, astes garums 38 – 43 cm, svars 2,5 - 5,5 kg. Tēviņi ir izteikti lielāki par mātītēm. Ķermenis garš, slaids un spēcīgs. Galvas forma saplacināta, trīstūrveidīga ar zemu novietotām, noapaļotām ausīm. Ausu gali ir gandrīz vienā līnijā ar galvas virsmu. Pēdu spilventiņi ir bez matojuma. Dzeltenkakla caunai ir asi nagi, kas ļauj tai kāpelēt pa kokiem.
Paipala Paipala ir mazs irbju apakšdzimtas ("Perdicinae") putns ar noapaļotām ķemeņa formām. Tās ķermeņa garums ir 16 - 18 cm, spārnu izplētums 32 – 35 cm, svars 70 - 150 g. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Apspalvojums ir raibumaini dzeltenbrūns ar tumšķām un gaišākām svītriņām, pazode balta un tēviņiem virs acīm balta svītra, kas atgādina uzaci. Paipalai, kas ir migrējošs putns, ir netipiski gari spārni, salīdzinot ar pārējiem irbju apakšdzimtas putniem, kas ir nometnieki.
Lašu dzimta Lašveidīgajām zivīm ir samērā primitīvs izskats, salīdzinot ar pārējām īstajām kaulzivīm. To vēdera spuras ir novietotas tālu uz atpakaļu, kā arī tauku spura atrodas salīdzinoši tuvu astes spurai. Kopumā šīs zivis ir slaidas, ar noapaļotām zvīņām un šķeltu asti. Tām ir viena rinda ar asiem zobiem. Lielākais dzimtā ir karaliskais lasis ("Oncorhynchus tshawytscha"), kura ķermeņa garums var sasniegt 150 cm, bet svars 59 kg. Mazākas sugas ir tās, kas visu savu dzīvi pavada saldūdenī. Viena no mazākajām dzimtā ir Jaludzjanas alata ("Thymallus yaluensis"), kuras maksimālais ķermeņa garums nepārsniedz 20 cm.
Ziemeļu olings Ziemeļu olings ir neliela, slaida auguma plēsējs ar garu, kuplu asti, kas ir garāka par ķermeni. Tā pakaļkājas ir ievērojami garākas nekā priekškājas. Seja ir apaļa ar īsu purnu, lielām acīm un īsām, noapaļotām, plati novietotām ausīm. Kažoks biezs un mīksts, krāsa brūna, dzeltenbrūna vai pelēkbrūna, pavēdere gaiša. Astes matojumā var saskatīt gredzenveida krāsojumu. Pēdas matotas ar viegli saplacinātajiem pirkstiem, kuriem ir ļoti asi nagi. Ziemeļu olings ir lielākais no visiem olingiem, tā ķermeņa garums ir 35—47 cm, astes garums 40—52 cm, svars 1,13—1,58 kg. Abi dzimumi ir apmēram vienā augumā. Ziemeļu olingam zem astes ir pāris ar anālajiem dziedzeriem, no kuriem briesmu gadījumos izdalās asi smirdīgs sekrēts.
Ziemeļu baltkrūtainais ezis Ziemeļu baltkrūtainais ezis ir neliels zīdītājs ar kompaktu, apaļīgu ķermeni. Pieauguša dzīvnieka garums ir apmēram 23—35 cm, bet svars atkarīgs no sezonas. Rudenī pirms ziemas miega ezim ir uzkrātas tauku rezerves. Vasarā baltkrūtainais ezis sver 600—800 g, rudenī apmēram 1200 g. Tēviņi vidēji ir lielāki nekā mātītes. Galva salīdzinoši neliela, ķīļveidīga, ar noapaļotām, labi attīstītām, bet īsām ausīm (apmēram 3,5 cm), ar apaļām, melnām acīm un nelielu, izstieptu, smailu, ļoti kustīgu, allaž mitru purniņu. Kājas īsas, turklāt pakaļkājas nedaudz garākas par priekškājām, ķepām pieci pirksti. Trīs vidējie pirksti labi attīstīti un samērā gari, bet abi malējie ķepas abās malās īsāki un vājāki. Nagi gari. Aste ļoti īsa, apmēram 2—3,9 cm.
Laukirbe Laukirbe ir vidēji liels irbju apakšdzimtas ("Perdicinae") putns, ar proporcionāli mazu galvu un noapaļotām ķermeņa formām. Tās ķermeņa garums vidēji ir 29 - 31 cm, spārnu izplētums 45 – 48 cm, svars 225 - 420 g. Tēviņš var sasniegt 500 gramu svaru. Tās ķermeņa apspalvojums pamatā ir pelēcīgi brūns, vēders balts. Tēviņiem un daudzām mātītēm (bet ne visām) uz krūtīm ir tumši brūna, pakavveida zīme. Uz sāniem tai ir raksturīgs tumši brūnu šķērssvītru raksts, seja un pakakle ruda, spārni raibumaini brūni. Knābis zaļganpelēks, kājas pelēkas. Aste īsa, kā arī kājas ir īsas, bet, neskatoties uz to, laukirbe ir veikla skrējēja. Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, tomēr mātītes nav tik košas un ir augumā mazākas. Lidojums laukirbei ir zems, ar skaļiem spārnu vēzieniem.
Brūnkrūtainais ezis Brūnkrūtainais ezis ir neliels zīdītājs ar kompaktu, apaļīgu ķermeni. Pieauguša dzīvnieka garums ir apmēram 20—31 cm, bet svars atkarīgs no sezonas. Rudenī pirms ziemas miega ezim ir uzkrātas tauku rezerves. Vasarā brūnkrūtainais ezis sver 600—800 g, rudenī apmēram 1000—1600 g, tipiski sverot līdz 1200 gramiem. Lielākā zināmā masa ir bijusi 2 kg. Tēviņi vidēji ir lielāki nekā mātītes. Galva salīdzinoši neliela, ķīļveidīga, ar noapaļotām, labi attīstītām, bet īsām ausīm (2,3—3,5 cm), ar apaļām, melnām acīm un nelielu, izstieptu, smailu, ļoti kustīgu, allaž mitru purniņu. Kājas īsas, turklāt pakaļkājas nedaudz garākas par priekškājām, ķepām pieci pirksti. Trīs vidējie pirksti labi attīstīti un samērā gari, bet abi malējie ķepas abās malās īsāki un vājāki. Nagi gari. Aste ļoti īsa, apmēram 2,3—3,7 cm.