Top 10 similar words or synonyms for muižniecību

tieksmēm    0.752272

boļševismu    0.742300

nežēlību    0.725120

disidentiem    0.724575

nacistiem    0.723151

naidu    0.721083

žemaišiem    0.720185

samarinu    0.716614

nacismu    0.715104

poliomielītu    0.714478

Top 30 analogous words or synonyms for muižniecību

Article Example
Baltazars Rusovs Rusova pret muižniecību un ordeni vērstā asā kritika jau viņa laikā izraisīja plašu polemiku (sīkāk par kritiku skatīt šķirkli Rusova Livonijas hronika).
Muižniecība Muižniecība sastāvēja no lielajiem, vidējiem un sīkajiem zemes īpašniekiem. Augstāko muižniecību pārstāvēja galvenokārt augstdzimušie jeb dižciltīgie (, , ). Pie vidējās un sīkās muižniecības piederēja lielo feodāļu vasaļi un valdnieku ierēdņi.
Voldemārs fon Boks 1866. gadā pārcēlās uz dzīvi Vācijā, kur publicēja pret Krievijas impērijas Baltijas politiku vērstus rakstus. Pēc konflikta ar vācbaltiešu muižniecību izstājās no Vidzemes bruņniecības matrikulas un 1881. gadā pārgāja katoļu ticībā.
Liberālisms "Buržuāzisks politisks virziens, kas parādījās kapitālisma uzplaukuma periodā, tai laikā, kad notika buržuāzijas cīņa pret feodālo muižniecību. Liberāļi izvirzīja sev uzdevumu ierobežot monarhijas varu, centās panākt, lai tiktu nedaudz paplašinātas iedzīvotāju vēlēšanu tiesības un tiem piešķirtas ierobežotas politiskās brīvības. Imperiālisma un proletārisko revolūciju laikmetā buržuāziskais liberālisms ir reakcionārs virziens politikā. Parastajā sarunu valodā par liberālismu sauc iecietīgu, miermīlīgu attieksmi pret kādu negatīvu parādību."
Baltazars Rusovs Rusovs bija Zviedrijas politiskās varas piekritējs, un tādēļ visai asi kritizē Livonijas periodu. Kā pārliecināts protestants viņš bija naidīgs katolicismam un par notikumiem bieži sprieda kā morālists un teologs. Savukārt, kā Tallinas namnieku pārstāvis Rusovs asi vērsās pret muižniecību un pievērsās arī zemnieku stāvokļa attēlojumam.
Johans Georgs Eizens Pēc konflikta ar vietējo muižniecību J.G.Eizens 1774. gadā bija spiests pārcelties uz Pēterburgu, bet 1775. gadā viņš pieņēma hercoga Pētera uzaicinājumu kļūt par viņa tautsaimniecisko padomnieku ("Inspektor der hzgl. Oekonomie und Gärten"), līdztekus bija "Academia Petrina" goda profesors (1776-1777). 1777. gadā Johans Georgs Eizens izstrādāja Rundāles muižas apsaimniekošanas plānu, pēc kura tika izveidoti divi augļu dārzi, vīnakalns un apiņu dārzs.
Auseklis (dzejnieks) Pirmā publikācija — "Kuplejas no bizmaņiem" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1872. gadā. Visnozīmīgākais ir Ausekļa devums dzejā kā tautiskās atmodas ideju paudējā (dzejolis "Gaismas pils"). Plaši izmanto folkloras motīvus, dzeja ir tēlaina, spilgta, emocionāla. Satīriskā dzeja izsmej tumsonību, pārvācošanos, gara trulumu, apkaro muižniecību.
Inflantijas vaivadija Polijas-Lietuvas seimā vaivadiju pārstāvēja trīs senatori: Inflantijas bīskaps, vaivads un kastelāns (cietokšņa priekšnieks). Pašpārvaldi veica Inflantijas seimiks, kas sanāca Daugavpilī. Vaivadijas muižniecību (šļahtu) veidoja pārpoļotas Livonijas bruņinieku dzimtas — Tīzenhauzeni "(Tiesenhausen)", Felkerzāmi "(Voelkersahm)", Grothusi "(Grotthuß)", Dēnhofi "(Dehnhoff)", Korfi "(Korff)", Plāteri-Zībergi "(Plater-Sieberg)", Manteifeļi "(Manteuffel)", Rēmeri "(Römer)", Riki "(Ryck)", Moli "(Mohl)" un citas.
Rusova Livonijas hronika Izmantojot Rusova hroniku, jāpievērš uzmanība viņa ideoloģiskajiem uzskatiem. Hronika lielā mērā sarakstīta kā Rēveles Livonijas kara laikā īstenotās politikas attaisnojums. Rusovs bija zviedru politiskās varas piekritējs, un tādēļ visai asi kritizē Livonijas periodu. Kā pārliecināts protestants viņš ir naidīgs katolicismam un par notikumiem bieži spriež kā morālists un teologs. Savukārt, kā Tallinas namnieku pārstāvis Rusovs asi vēršas pret muižniecību. Pēdējais apstāklis, liek viņam pievērsties arī zemnieku stāvokļa attēlojumam.
Inflantijas seimiks Inflantijas seimiks turpināja darboties arī Lielā Ziemeļu kara laikā, kad vaivadiju uz laiku okupēja Pētera I vadītais Krievijas karaspēks. Kaut arī Daugavpils seimika kara laikā pieņemtie lēmumi nav saglabājušies pilnībā, tomēr institūcija funkcionēja normāli un relatīvi aktīvi, vienlaikus Daugavpils seimiki reizēm pārkāpa likumā noteiktās pilnvaras, piemēram, karaļa izņēmuma tiesības sasaukt muižniecību, jo Lielā Ziemeļu kara izraisītās politiskās krīzes situācijā šī likuma ievērošana nozīmētu vietējās muižniecības pašpārvaldes paralīzi.