matojumu - Synonyms of matojumu | Antonyms of matojumu | Definition of matojumu | Example of matojumu | Word Synonyms API

Article	Example
Parastais jenots	Visraksturīgākā ārējā jenota pazīme ir melnais matojums ap acīm, kas līdzinās maskarādes brillēm. Melno matojumu ap acīm bieži mēdz saukt par "bandīta masku". Ausis stāvas un nedaudz noapaļotas, to maliņa ir ar baltu matojumu. Astei ir gredzenveida krāsojuma matojums. Kažoka krāsa parasti ir pelēka, brūna vai pelēkbrūna. Vācijas jenotu populācijai ir ļoti tumši kažoki. Kažoks ir dubults, apakšā ir bieza pavilna, kas sastāda 90% no visa matojuma, tās garums ir 2 — 3 cm. Pavilna sargā jenotu no aukstuma, bet stingrākā un garākā akotspalva aizsargā pavilnu no samirkšanas.
Lauvtīģeris	Lauvtīģera kažoks ir svītrains, nedaudz atgādinot tīģera matojumu. Reizēm svītru vietā ir plankumi un raibumi, kas atgādina maza lauvēna raibumus. Kažoka pamatkrāsa ir smilšu brūna, bet svītras un raibumi tumšāk brūni, rudi vai gandrīz melni. Pavēdere gaiša, gandrīz balta. Lauvtīģera tēviņa krēpes ir mazākas nekā lauvam, reizēm gandrīz nemanāmas.
Taira	Atšķirībā no citiem caunu dzimtas dzīvniekiem tairai nepiemīt embrioniskā diapauze - atliktā embrija attīstības īpašība. Grūsnības periods ilgst 63 - 70 dienas. Parasti piedzimst 2 - 3 akli, nevarīgi mazuļi, kas klāti ar melnu matojumu. Piedzimstot mazulis sver 74 - 92 g. Acis atveras 35 - 58 dienā, ar pienu māte mazuļus zīda 2 - 3 mēnešus.
Taira	Kažoks ir ar biezu, īsu matojumu. Lielākajai daļai tairu kažoka krāsa ir tumši brūna vai melna. Bieži uz krūtīm tai ir gaišs, kontrastains laukums. Kļūstot vecākai, tās galva kļūst gaiši brūna vai pelēka. Vietējie indiāņi tairas sauc par ""cabeza del viejo"", kas nozīmē "veca vīra seja". Šis apzīmējums raksturo tairas sejas ādu, kas krunkojas.
Nambats	Gremošanas sistēma ir samērā vienkārša, tā kā termītus ir daudz vieglāk sagremot nekā skudras. Salīdzinoši termītiem ir daudz mīkstāks eksoskelets. Nambatam krūšu rajonā ir smaržu dziedzeri, ar kuru palīdzību tas iezīmē teritoriju. Mātītēm uz vēdera somas vietā ir ar īsu matojumu apaugusi neliela ādas kroka, kura tikai nosedz zīdekļus un mazuļus, kas pie tiem piestiprinājušies.
Japānas āpsis	Kažoka matojums ir rupjš, un tā garums virzienā no galvas uz asti palielinās. Spalvu Japānas āpsis maina pakāpeniski visu gadu. Kažoka krāsa tumši brūna, bet katra mata gals ir sudrabaini pelēks. Uz gaiši brūnās galvas ir 2 tumši brūnas vai melnas svītras, kas ir mazāk kontrastainas kā pārējiem Eirāzijas āpšiem. Tās pakāpeniski saplūst ar pārējo galvas matojumu. Pakakle, kājas melnas.
Parastie degunlācīši	Visiem degunlācīšiem ir slaidi ķermeņi, vidēji garas kājas, visiem ir pagarināti purni ar kustīgu degungalu, kas atgādina cūkas šņukuru un kas ir piemērots kukaiņu un augļu meklēšanai uz zemes. Visiem ir garas astes ar gredzenveida krāsojuma matojumu, kas atšķirīgām sugām ir dažādās krāsās.
Svītrainā hiēna	Kažoks ir pelēkbrūns, muguras krēpes gaiši pelēkas vai baltas pie pamatnes un melnas vai tumši brūnas matu galos. Purns ir tumši pelēkbrūns vai melns, bet galvas virsa un vaigi ir gaišāki. Ausu aizmugures ir gandrīz melnas. Kakla priekšpusē ir liels, melns plankums, kas no zoda atdalīts ar gaišu matojumu.
Japānas zebiekste	Japānas zebiekstei ir slaids, garš un lokans ķermenis ar īsām kājām. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Tēviņa ķermeņa garums bez astes ir 29 - 37 cm, astes garums apmēram 17 cm, mātītes ķermeņa garums 20 – 26 cm. Kažoka krāsa Japānas zebiekstēm ir līdzīga Sibīrijas kolonokam, tā ir oranži brūna, ar tumšāku matojumu uz sejas, pazode balta. Japānas zebiekstes foto apskatīt šeit.
Malaizijas zebiekste	Malaizijas zebiekstes kažoka krāsa variē no sarkanbrūnas līdz gaišai, gandrīz baltai, galvas matojums ir daudz gaišāks kā ķermeņa magtojums, bieži galva ir balta. Kakls tumšāks par galvu, bet gaišāks par pašu ķermeni, kāju matojums ir vēl tumšāks. Aste divkrāsaina; puse astes vienā krāsā ar muguru, otra puse vienā krāsā ar kakla matojumu. Kažoka matojums ir garš un pūkains. Malaizijas zabiekstes foto var apskatīt šeit.