Top 10 similar words or synonyms for linguam

manuductio    0.963806

lettonicam    0.953979

laplace    0.937306

atque    0.933352

msw    0.926808

poco    0.923933

poésie    0.922134

duce    0.920277

ves    0.920274

concise    0.918142

Top 30 analogous words or synonyms for linguam

Article Example
Johans Georgs Rehehūzens Rēhehūzena "Manuductio ad linguam Lettonicam..." teksts ir latīņu valodā, priekšvārds un vingrinājumu norādes ir vācu valodā. Grāmatā ietverta latviešu vārdu locīšana un praktiskas sarunas. Vienīgais zināmais gramatikas eksemplārs atrodas Upsalas Universitātes bibliotēkā Zviedrijā. Kurzemes superintendents Pauls Einhorns publicēja kritiku par Rēhehūzena latviešu valodas gramatikas rokasgrāmatu, no kuras saglabājies tikai fragments.
Johans Georgs Rehehūzens Johans Georgs Rehehūzens (, arī "Reehusen, Rähausen, Rhähusen", miris ap 1650. gadu) bija Zviedru Vidzemes luterāņu mācītājs un valodnieks. Pirmās latviešu valodas gramatikas rokasgrāmatas "Manuductio ad linguam Lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen" () autors (sarakstīta ap 1630. gadu, iespiesta 1644. gadā).
Johans Georgs Rehehūzens No aptuveni 1628. gada Rēhehūzens strādāja par luterāņu mācītāju Aizkraukles un Kokneses draudzēs, vēlāk kļuva par Kokneses konsistorijas piesēdētāju. Šajā amatā Rēhehūzens vērsās pret luterāņu mācītāju sliktajām latviešu valodas zināšanām, kas neļāva pietiekami labi veikt ticības mācības izskaidrošanas darbu. Tādēļ viņš sagatavoja luterāņu katehisma izdevumu latviešu valodā un ap 1630. gadu latīņu valodā uzrakstīja mācību grāmatu "Manuductio ad linguam Lettonicam...", kas kādu laiku izplatīta rokrakstos un 1644. gadā iespiesta par autora līdzekļiem G. Šrēdera spiestuvē Rīgā.
Iesals Latviešu valodnieks Konstantīns Karulis uzskata, ka latviešu valodā vārds „iesals” atvasināts no nu jau zuduša darbības vārda "*salt" ar nozīmi 'kļūt saldam'. Līdzīgi daudzu apkārtējo tautu valodu „iesala” apzīmējumu (, , slāvu: "солод"/"солад"/"слад"/"slad"/"słоd" u.c.) iespējamo cilmi skaidrojis arī somu valodnieks Marti Resenens ("Martti Räsänen"). „Iesals” kopā ar vārdu savienojumiem „iesalu darīt” un „iesalnieks” pirmo reizi rakstiski parādās Georga Manceļa 1638. gadā izdotajā vācu-latviešu vārdnīcā "Lettus" un Johana Georga Rehehūzena ap 1630. gadu latīniski sarakstītajā un 1644. gadā iespiestajā latviešu valodas rokasgrāmatā "Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen" (), tomēr vārda baltiskā cilme liecinot, ka iesals Latvijas teritorijā gatavots jau ilgi pirms tam.
Latviešu valoda Luterāņu mācītājs Georgs Mancelis (1593—1654) izveidoja vidus dialekta ortogrāfijas pamatus un 1638. gadā izdeva vācu-latviešu vārdnīcu "Lettus", kuru izplatīja visā Livonijas latviešu daļā, zemniekiem savu valodu piemērojot šīs vārdnīcas materiālam, kas aizsāka strauju kurzemnieku, zemgaliešu un vidzemnieku dialektu atšķirību samazināšanos. Šo procesu pastiprināja Kristofora Fīrekera (1615—1685) vācu-latviešu vārdnīcas materiāli un Johana Georga Rehehūzena 1644. gadā latīniski iespiestā latviešu gramatikas rokasgrāmata "Manuductio ad linguam lettonicam facilis & certa/monstrata a Joanne Georgo Rehehusen" (Johana Georga Rehehūzena viegls un drošs vadonis latviešu valodā). Manceļa devums latviešu valodā ir arī tādu jaunvārdu darināšana kā "cepurnieks", "mūrnieks", "parādnieks", "skolasbērns", "durvjusargs", kā arī mūsdienu valodas arhaismi — "brālnieki" (brāļa bērni), "dedzīklis" (šķiltavas), "precenieks" (tirgotājs), "blaka" (tinte), "tūba" (lietus mētelis). Šajā laikā ar vācu valodas starpniecību valodā ienāca arī pirmie internacionālismi: "buldrijānis", "vīģes", "piperes", "suckurs", "pulvers", "papiers", "telte", "keizers".