Top 10 similar words or synonyms for laicens

jurciņš    0.857547

plāķis    0.853305

katlaps    0.852717

kaktiņš    0.850219

mežulis    0.846453

dagnis    0.846402

kronlaks    0.846317

zemmers    0.846315

platpers    0.846129

akuraters    0.845660

Top 30 analogous words or synonyms for laicens

Article Example
Linards Laicens Dzimis 1883. gada 15. novembrī Jaunrozes pagasta "Metumos". Mācījās Jaunrozes un Apes pagastskolās (1892-1897). Pirmie dzejoļi publicēti 1904. gadā. 1905. gada kā eksterns nokārtoja tautskolotāja tiesības. 1905. gada revolūcijas laikā iesaistījās politiskajā darbībā, bija spiests pārcelties uz dzīvi Mikeli guberņā Somijā (1906-1907), kur strādāja par mājskolotāju un rakstīja dzejoļus, kas apkopoti krājumā "Kvēle" (1907). Pēc atgriešanās Latvijā viņu 1909. gadā apcietināja un piesprieda divu gadu cietumsodu. Pēc atbrīvošanas viņš intensīvi pievērsās rakstniecībai un žurnālistikai, izdeva vairākus stāstu krājumus un arābu pasaku "Tūkstoš un viena nakts" tulkojumu (1912-1915). Strādāja Ventspils laikraksta "Jaunā Avīze" (1911), "Liepājas atbalss" (1911-1912) un Valkas "Kāvi" (1912-1913) redakcijās.
Linards Laicens Linards Laicens, arī Laicēns (1883—1938) bija latviešu rakstnieks un sabiedriskais darbinieks. 3. Saeimas un 4. Saeimas deputāts no Strādnieku un zemnieku partijas. Rīgas pilsētas domnieks.
Linards Laicens Pārcēlās uz Maskavu, kur studēja Alfona Šaņavska universitātes (tagad - Krievijas Valsts Humanitārās universitātes) vēstures un filozofijas fakultātē (1913-1917). Maskavā Laicens kļuva par liberālā laikraksta "Dzimtenes Atbalss" redakcijas komisijas locekli (1915-1918) un pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 24. martā piedalījās Latviešu Nacionāldemokrātu partijas (LNDP) dibināšanā, kuras nodaļas atradās Rīgā, Cēsīs, Valmierā, kā arī daudzās latviešu kolonijās. Viens no pirmajiem, kas apcerējumā "Latvijas valsts" propagandēja Latvijas patstāvības ideju (1917).
Linards Laicens LKP vadība 1932. gadā zinoja, ka "Pret Laicēnu jau radās diezgan vienprātīga līnija, pierakstīja viņam labpusējismu nacionāldemokrātu un neatkarīgo jautājumā. Spiežam viņu sistemātiski kļūdas atzīt un labot. Mēs viņam šeit atklāti teicām, ka viņš, lai arī spēris lielus soļus uz mūsu pusi, līdz komunistam un lieliniekam vēl nav izaudzis". Par pasivitāti un nedisciplinētību LKP CK viņam izteica rājienu un ierosināja atteikties no Saeimas deputāta mandāta. Materiālās nenodrošinātības un labu darba apstākļu solījumu dēļ Laicens 1932. gadā emigrēja uz PSRS.
Linards Laicens 1936. gada 7. augustā LKP par Laicēna darbību ziņoja šādi:"Parlamentārā darbā un žurnālistikā parāda pastāvīgas labējas svārstības, paaugstinātas pretenzijas ideoloģiskai darbībai un vāju disciplinētību. Sakarā ar to viņš emigrē un no 1932. gada atrodas PSRS, dzīvo Maskavā, strādā kā rakstnieks. Saindēts ar nelabiem noskaņojumiem par partiju un dažām padomju varas darbībām, tādēļ netiek rekomendēts VK(b)P. LKP viņu neizmantos. Atstāt PSRS un pastāvīgi izsekot".
Linards Laicens 1917. gadā atgriezās dzimtenē un strādāja par skolotāju Valmieras Sieviešu ģimnāzijā (1917-1918), pēc tam dzīvoja Rīgā.
Linards Laicens Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas aktīvi piedalījās politiskajā dzīvē, bija Rīgas pilsētas domes deputāts (1922-1932). 3. Saeimas un 4. Saeimas vēlēšanās viņu no Strādnieku un zemnieku partijas saraksta ievēlēja par Saeimas deputātu. 1927. un 1930. gadā piedalījās starptautiskās revolucionāro rakstnieku konferencēs PSRS, tā iespaidā uzrakstīja grāmatu "69 dienas Sociālistisko Padomju Republiku Savienībā" (1928). 1929. gadā iestājās nelegālajā Latvijas Komunistiskajā partijā (LKP) un publicēja stāstu krājumu "Kameras" (1925) un romānu "Kliedzošie korpusi" (1930), kurā attēloja politieslodzīto dzīvi. Vadīja žurnālus "Kreisā fronte" (1928-1930) un "Tribīne" (1931-1932).
Linards Laicens Padomju Savienības Lielā terora laikā "nacionālo operāciju" pret latviešiem ietvaros 1937. gada augustā Laicenu arestēja un 1938. gada 14. decembrī nošāva. Apglabāts Donas krematorijas kapsētas masu kapā Maskavā.
Kalevala Kalevalas pirmais izdevums latviešu valodā izdots 1924. gadā, to tulkojis Linards Laicens.
Latviešu dzeja Pēc Pirmā pasaules kara latviešu dzejā ienāk vairāk ietekmju no citu tautu literatūras. Nozīmīgākais virziens ir ekspresionisms, kura iezīmes izmanto gan Jānis Sudrabkalns, gan Pēteris Ērmanis, gan Linards Laicens un citi jauni autori.