Top 10 similar words or synonyms for kaulenis

nierveida    0.910730

kanēlis    0.896302

bisolīts    0.891983

sēklotne    0.891679

spermacetā    0.889516

medum    0.889490

drīksna    0.888024

kaltēti    0.887638

pākstenis    0.887175

vēderpuse    0.885654

Top 30 analogous words or synonyms for kaulenis

Article Example
Palmu dzimta Auglis — sauss vai sulīgs kaulenis, retāk oga. Apputeksnē kukaiņi. Ēdamo palmu augļu izplatīšanā ļoti liela nozīme ir putniem, augļsikspārņiem un citiem sīkajiem zīdītājiem, kuri dzīvo kokos.
Parastā ieva Tā ir neliels (līdz 15 m) koks vai krūms. Vainags blīvs. Lapas veselas, lielas, eliptiskas ar smailu pamatu un galu. Lapmala sīkzobaina. Ziedi ķekaros, smaržīgi, balti. Auglis - melni sārkans kaulenis. Zied maijā.
Parastā zalktene Tas ir līdz 1,5 m liels, vasarzaļš krūms. Stumbrs zarains, zari stāvi, miza gaišbrūna. Lapas veselas, lancetiskas, sakopotas pamīšus zaru galos. Zied tūlīt pēc sniega nokušanas, lapām plaukstot. Ziedi iesārti, uz zariem gandrīz sēdoši. Atrodas iepriekšējā gada lapu žāklēs zaru augšdaļā. Apziednis četrdaļīgs. Auglis - kaulenis ar sarkanu, sulīgu apvalku. Indīgs augs.
Sarkano mangrovju dzimta Auglis — pasausa oga vai kaulenis, dažreiz pogaļa. Lietus mežos augošajām sugām augli aptver sulīga augļsedze. Mangrovēs sastopamajām sugām auglis dīgst jau kokā uzreiz pēc nogatavošanās, veidojot garu, spēcīgu dīgli (hipokotilu). Nokrītot no koka, dīglis strauji iesakņojas, kā arī spēj ilgi peldēt okeāna straumē, saglabājot ieaugšanas spēju. Svešapputi veic vējš un kukaiņi.
Kauleņkoki Kauleņkoki ("Prunus"), arī kauleņaugi, ir rožu dzimtas ģints. Ģintī ir apvienotas aptuveni 430 sugas. Tiek izšķirtas plūmju ("Prunus"), ķiršu ("Cerasus"), mandeļkoku ("Amygdalus") un ievu ("Padus") apakšģintis. Ģintī ietilpst arī aprikozes, persiki un nektarīni. Kā jau ģints nosaukums norāda, šo augu auglis ir kaulenis. Kauleņkoki ir izplatīti ziemeļu puslodes mērenajā joslā.
Melnais pipars Melnā pipara ziedi ir mazi, pelēkdzelteni vai balti, izvietojušies ziedkopā 7-10 centimetru garumā. Auglis ir apaļš kaulenis, kura diametrs ir no 3 līdz 5 milimetriem zaļā krāsā, kad gatavojas, tad iesarkans, bet, kad ir izžāvēts, tad ir melns. Garšvielu no melnajiem pipariem gatavo no tā nenobriedušiem izžāvētajiem augļiem. Visvairāk tiek audzēts Malaizijā, Indonēzijā, Taizemē, Brazīlijā un Madagaskarā.
Īstais riekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), arī grieķu riekstkoks vai vienkārši valriekstkoks, ir līdz 20 m augsts riekstkoku dzimtas koks ar labi attīstītu vainagu. Stumbra miza gaišpelēka, ar plaisām, uz zariem tā gluda. Lapas lielas, 15 - 45 cm garas, nepāra plūksnaini saliktas. Ziedi viendzimuma. Vīrišķie ziedi sakopoti nokarenās spurdzēs, sievišķie ziedi pa 2 - 5 uz jaunajiem dzimumiem. Zied aprīlī, maijā. Auglis neīsts kaulenis, kuru parasti sauc arī par riekstu. Augļapvalks sākumā zaļš, sulīgs, auglim nogatavojoties, kļūst melns, ādains, saplaisā un atdalās no kauliņa.
Oga Tās attīstās no apakšējās vai augšējās sēklotnes. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ietilpst vienkārši sulīgajos augļos, kur bez ogām tiek ieskaitīti arī kaulenis, ābols un hesperīds. Ogas raksturīgas vīnkokiem, ērkšķogām, jāņogām, mellenēm, dzērvenēm u. c. augiem. Arī kartupeļu, tomātu, ķirbju augļi ir ogas. Kļūdaini sadzīvē par ogām sauc arī zemenes, avenes un citu augu sulīgos augļus. Ogās ir daudz vitamīnu, kā arī citas vērtīgas vielas. Tāpēc tās tiek lietotas uzturā un medicīnā. Lielākā daļa ogu ir ēdamas, tomēr atsevišķu augu ogas ir indīgas.
Parastais žeņšeņs Parastais žeņšeņs () ir 30 — 50 cm augsts, daudzgadīgs arāliju dzimtas žeņšeņu ģints lakstaugs. Sakne dzeltenīga vai balta, cilindriska, ar 2 — 6 sānsaknēm, pēc ārējā izskata atgādina cilvēka figūru. Lapas 2 — 5, ar garu kātu, staraini piecdaļīgas, lapiņas lancetiskas ar divkārt - zāģzobainu malu. Lapas sakārtotas rozetē stumbra augšdaļā. No lapu rozetes vidus paceļas ziednesis, kura galā ir čemurveida ziedkopa ar sīkiem, zaļganbaltiem ziediem. Auglis spilgti sarkans, sulīgs kaulenis (oga) ar 2 vai 3 nierveida sēklām. Zied jūlijā. Augļi nogatavojas augustā, septembrī. Parastais žeņšeņs savvaļā sastopams Tālājos Austrumos: Krievijā, Ķīnā, Korejā, Japānā.
Mūžzaļā miltene Mūžzaļā miltene, arī parastā miltene () - mūžzaļš, 30 - 130 cm augsts ēriku dzimtas puskrūms. Diezgan bieži sastopams priežu silos, smilšainos, sausos mežos, izcirtumos, kāpās. Stumbrs ložņājošs, pieplacis zemei, stipri zarains. Zari pacili, miza tumšbrūna, sākumā pūkaina. Lapas pamīšus, vienkāršas, otrādi olveidīgas, 1 - 2,5 cm garas, 0,4 - 1 cm platas, ādainas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, grumbainas. Zied maijā un jūnijā. Ziedi sakārtoti pa 2 - 10 nokarenos galotnes ķekaros. Ziedu kāti īsāki par ziediem, pie pamata ar 3 pieziedlapām. Pieziedlapas pūkainas, nevienādas, viena gandrīz tikpat gara kā zieda kāts, divas pārējās īsākas. Kauslapas 5, plati olveidīgas, noapaļotas, gar malām, īsi skropstainas. Vainaglapas 5, saaugušas, vainags balts ar rožainu apmali, 0,5 - 0,6 cm garš. Putekšņlapas 10, uz pusi īsākas par vainagu, putekšņnīcas tumši sarkanas. Auglis - olveidīgs, sarkans, miltains kaulenis ar 5 sēklām. Ārstniecības augs. Lapas satur glikozīdus arbutīnu un metilarbutīnu un to skaldproduktus - hidrohinonu un metilhidrohinonu. Šīm sastāvdaļām ir diurētiskas un antiseptiskas īpašības, tāpēc lapas lieto akūtu urīnvadu un urīnpūšļa slimību ārstēšanai. Lapās ir arī līdz 35% miecvielu, tāpēc lapas var izmantot ādu miecēšanai. Aizsargājamais augs (3. kategorija).