Top 10 similar words or synonyms for kamenēm

vāverēm    0.811634

alnim    0.804776

masīvākas    0.799520

blaktīm    0.799321

sūneņiem    0.798102

dižknābja    0.795955

skrimšļzivīm    0.793016

kašalotiem    0.790477

svītrainajam    0.789697

medum    0.789024

Top 30 analogous words or synonyms for kamenēm

Article Example
Kamenes Kā visiem tipiskiem kukaiņiem pieaugušām kamenēm ir trīsdaļīgs ķermenis, kas sastāv no galvas, krūtīm un vēdera, pie krūtīm atrodas 3 pāri kāju un 4 caurspīdīgi, dzīsloti plēvveida spārni. Aizmugurējais pāris ir īsāks kā priekšējais. Galvas sānos atrodas pāris lielu salikto acu, galvas virspusē atrodas 3 mazas parastās actiņas, bet galvas priekšpusē pāris taustekļu un mutes orgāni. Darba kamenēm, tāpat kā darba bitēm, vēderiņa galā atrodas dzelonis un uz vēdera dziedzeri, kas izdala vasku. Dzelonis nav atskabargains kā bitēm, un kamene spēj dzelt vairākas reizes, lai gan tās nav agresīvas un dzeļ tikai, lai aizsargātu ligzdu vai sevi. Kamenes, salīdzinot ar bitēm, ir druknākas, toties ar relatīvi īsākiem spārniem. Tā kā kamenes ir lielākas, tām ir daudz garāka, lokanāka mēle, kas var dziļi iekļūt augu ziedu stobros. Atpūšoties vai lidojot garā mēle tiek salocīta zem galvas. Kamenes ir spēcīgas un spēj atdarīt noslēgtus ziedus. Dabā liela nozīme kamenēm ir kā lūpziežu, tauriņziežu, skarblapju un citu dzimtu augu (īpaši sarkanā āboliņa un lucernas) apputeksnētājām, jo ar savu garo mēli tās var aizsniegt nektāru tādos ziedos, kuros citi kukaiņi to nespēj. Taču kamenes atšķirībā no bitēm neapmeklē bojātus ziedus. Kamenēm ir arī daudz garāks diennakts aktivitātes periods kā bitēm. No rīta tās pamet ligzdu agrāk un atgriežas tajā tikai pēc saulrieta. Arī apmācies, vējains vai drēgns laiks kameņu aktivitāti būtiski neietekmē. Tas izskaidrojams ar kameņu aukstumizturību, jo tās spēj būt neatkarīgas no apkārtējās vides temperatūras. Kamenes sevi silda, darbinot īpašus krūšu muskuļus.
Kamenes Latvijā ir 22 kameņu un 8 parazītkameņu sugas, turklāt daudzām no tām nav oficiāla latviskā nosaukuma. Viena no Latvijā biežāk sastopamajām kamenēm ir akmeņu kamene ("Bombus lapidarius"). Tāpat samērā bieži ir novērojama zemes kamene ("Bombus terrestris"), melnā kamene ("Bombus lucorum"), tīruma kamene ("Bombus agrorum") un meža kamene ("Bombus sylvarum").
Bites Bites var būt gan vientuļnieces, gan veidot lielākas vai mazākas saimes. Visattīstītākās bites ir tās, kas veido lielas saimes: medus bites ("Apis"), kamenes ("Bombus") un bezdzeloņa medusbites ("Meliponini"). Lielajās saimēs kopā dzīvo bišu māte, trani un meitas - darba bites. Bišu saimes raksturo augsta organizētība ar dalītiem darba pienākumiem. Saimes var būt ļoti lielas, kā Eiropas medus bitei ("Apis mellifera"), kurai vienā saimē var būt 60 000 bišu, un mazākas saimes kā kamenēm - līdz 200 īpatņiem.
Vaboles Daudzas vaboles ir ziedaugu apputeksnētāji, jo lielam skaitam no tām raksturīga antofilija. Šādu sugu pieaugušie īpatņi sastopami uz ziediem, kur atšķirībā no «klasiskajiem» apputeksnētājiem (bitēm, kamenēm, tauriņiem, divspārņiem u.t.t.) tās pavada daudz ilgāku laiku un līdz ar to apputeksnēšanas efektivitāte ir lielāka. Tādas vaboļu sugas mēdz būt šo augu skaita regulatori, jo pieaugušajiem kukaiņiem savas dzīves uzturēšanai ir nepieciešams baroties ar putekšņiem, bet bieži tās apēd arī gineceju un androceju, samazinot sēklu producēšanu augiem.
Kamenes Parazītkamenes ligzdas neveido un sa­viem kāpuriem barību nevāc, toties savas olas dēj kameņu ligzdās. Katra parazītkamene dzīvo tikai pie no­teiktām kameņu sugām. Pirms ir atrasta atbilstoša kameņu ligzda, parazītkamenes mātīte barojas tieši no zieda. Parazītkamenes savām saimniecēm pēc izskata ir ļoti līdzīgas. Piemēram, akmens parazītkamene ("Bombus rupestris") pilnībā atgādina savu "saim­nieci" - akmeņu kameni. Lai spētu uzveikt ligzdas saimnieci, parazītkamenēm ir lielāki žokļi un spēcīgāka inde. Katrā ligzdā var būt tikai viena parazītkamenes mātīte. Vairākas parazītmātītes kopā nesadzīvo un liekās tiek padzītas. Da­žas parazītkameņu sugas nogalina savas saimnieksugas mātīti. Parazītkamenēm izšķiļas vairoties spējīgi tēviņi un mātītes, kas tūlīt pat pamet ligzdu. Līdzīgi kā citām kamenēm, parazītkamenēm pārziemo tikai apaugļotā mātīte.
Kamenes Kamenes ir sabiedriski kukaiņi, kas atšķiras no citām bitēm ar melni-dzeltenu ķermeņa apmatojumu. Tomēr dažām sugām gaišie matiņi ir oranži vai sarkani, vai viscauri melni. Spilgtais krāsojums ir aposematisma sistēma - brīdinājums citiem dzīvniekiem. Kameņu matiņi ir ļoti mīksti un gari, un tie sedz ķermeni pilnībā. Pūkainais apmatojums tās pasargā no vēsa laika. Kamenes var viegli atšķirt no pārējām pūkainajām bitēm. To mātītēm un darba kamenēm uz kailajām pakaļkājām ir tā sauktie kurvīši jeb groziņi un slotiņas jeb suseklīši ziedputekšņu vākšanai. Salīdzinoši citām līdzīgām bitēm kājas ir klātas ar matojumu pilnībā. Līdzīgi kā medusbites kamenes pašas barojas ar nektāru un kāpurus baro ar ziedputekšņiem.
Kamenes Kamenes jeb zemes bites ("Bombus") ir vienīgā kameņu cilts ("Bombini") ģints, kurā ir 255 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās pamatā dzīvo ziemeļu puslodē, lai gan dažas sugas mājo Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā. Mūsdienās kamenes ir introducētas arī Jaunzēlandē un Tasmanijā. Kamenēm patīk samērā vēss klimats, reģioni, kuros iestājas auksta ziema, atklāta ainava un plašas, ar ziediem bagātas pļavas. Vispiemērotākā tām ir mērenā josla kalnos un ziemeļu puslodes teritorijās, lai gan kameņu ģintī ir dažas arī tropu sugas. Dažas sugas dzīvo ļoti aukstos reģionos, kuros citas bišu dzimtas sugas nav sastopamas, piemēram, ziemeļu kamene ("Bombus polaris") un Alpu kamene ("Bombus alpinus").
Kamenes Kā visiem posmkājiem kamenēm ir atvērta asinsrites sistēma - tas nozīmē, ka visus ķermeņa orgānus, muguras aortu un muskuļus ieskauj asinis. Mātītes olnīcas aktivizējas, kad tā sāk dēt olas. Tās ceļo pa olvadu uz vagīnu, kur īpašā kabatā atrodas noglabātā sperma. Olšūna tiek apaugļota vai arī nē. No neapaugļotajām olām izšķiļas tēviņi, bet no apaugļotajām - darba kamenes (sterilas mātītes) un pilnvērtīgas mātītes. Kamenes druknais ķermenis ir paredzēts barības vielu uzkrāšanai. Jaunās mātītes pirms ziemas guļas ēd, cik daudz vien var apēst. Šūnās uzkrātie tauki tiek izmantoti ziemas guļas laikā.