feministes - Synonyms of feministes | Antonyms of feministes | Definition of feministes | Example of feministes | Word Synonyms API

Article	Example
Feminisms	Trešā viļņa feminismā ir daudz iekšējo diskusiju par dažādām pieejām. Tā piemēram, ir feministes, kas uzskata, ka pastāv būtiskas atšķirības starp dzimumiem, un ir feministes, kas domā, ka iedzimtu atšķirību nav un dzimuma lomas tiek noteiktas sabiedrībā un caur audzināšanu.
Feminisms	Viena no pirmajām reizēm, kad šis termins tika lietots, bija Suzannas Bolotinas rakstā "Post-feminisma paaudzes balsis" (1982.gads), kur apkopotas intervijas ar sievietēm, kas visumā piekrīt feminisma mērķiem, taču neidentificē sevi kā feministes. Mūsdienās ir feministes, kas uzskata, ka feminisms nozīmē vienkārši to, ka 'sievietes ir cilvēki', tāpēc dzimumu izšķiršana būtu uzskatāma par seksismu nevis saistāma ar feminismu.
Mērija Šellija	Mērija Šellija piedzima Londonā pazīstamas feministes un rakstnieces Mērijas Volstonkraftas un filozofa un anarhista Viljama Godvina ģimenē. Viņas māte nomira desmit dienas pēc dzemdībām. Mērija Šellija saņēma izcilu mājas izglītību.
Feminisms	Radikālais feminisms uzskata, ka galvenais sieviešu apspiešanas cēlonis ir vīriešu kontrolētā kapitālistiskā hierarhija. Sievietes var sevi atbrīvot tikai tiekot vaļā no patriarhālās sistēmas. Radikālās feministes apgalvo, ka, kamēr sabiedrībā dominē uz vīriešiem orientēta autoritātes un spēka struktūra, sabiedrību nevarēs būtiski reformēt un tikai radikālas sabiedrības izmaiņas var dot vēlamo rezultātu.
Feminisms	Ilgu laiku feminisma kustības un teorijas veidojās Rietumeiropā un Ziemeļamerikā galvenokārt baltādaino vidusšķiras sieviešu vidū. Taču šī situācija laika gaitā mainījās, kad 19. gadsimta vidū Amerikas feministes pievērsās rasu atšķirībām un tālāk feminisma kustībai attīstoties bijušajās Eiropas kolonijās un trešās pasaules valstīs.
Garpa pasaule	Garps ir atšķirīgs no savas mātes. Viņam seksuāla pieredze ir ļoti svarīga. Viņš vēlas arī nodibināt ģimeni. Pēc atgriešanās no Vīnes Garps apprecas ar Helēnu. Dženija atrod izdevēju, kas gatavs riskēt un izdot viņas grāmatu. Dženijas grāmata tiek uztverta kā feminisma manifests un gūst milzīgu popularitāti. Dženijai rodas atbalstītājas, kas bieži vien ir nelaimīgas sievietes, kas cietušas pazemojumus no vīriešiem, vai arī ļoti fanātiskas feministes. Par Dženijas atbalstītājām kļūst arī sieviešu grupa, kas saucas Elenas Džeimsas vārdā, par godu vienpadsmit gadus vecai meitenei, ko izvarojuši, un kurai nogriezta mēle, lai viņa nevarētu neko pastāstīt. Solidarizējoties ar meiteni, šīs sievietes labprātīgi nogriezušas sev mēli.
Feminisms	Postkoloniālais feminisms apgalvo, ka koloniālā pieredze (rasu, šķiru un etniskā apspiešana) marģinalizēja sievietes postkoloniālajās sabiedrībās. Tas apstrīd pieņēmumu, ka patriarhāts ir primārais spēks dzimuma apspiešanā. Postkoloniālās feministes cīnās pret stereotipu, ka rietumu sievietes ir modernas, izglītotas un varošas, kamēr ne-rietumu sabiedrībā sievietes ir pasīvi upuri bez iespējām izteikties. Starptautisko organizāciju piemērotie rietumu standarti, vērtējot post-koloniālās sabiedrības, izraisa postkoloniālo feministu sašutumu, jo viņas nevēlas pieņemt rietumu kolonizatoru uzspiestos modeļus, bet gan atrast veidus, kā cīnīties ar dzimuma apspiešanu savā kultūrā. Līdz ar to tas kritizē rietumu feminismu par centieniem universalizēt un vispārināt sieviešu pieredzi. Arī trešās pasaules valstu feminisms kritizē rietumu feminismu par tā etnocentrismu, apgalvojot, ka tā uzskati par sievieti sakņojas "iekšējā rasismā, šķiru piederībā un homofobijā".
Diskurss	Feministes izpētīja sarežģītas attiecības, kas eksistē starp varu, ideoloģiju, valodu un diskursu. Feminisma teorija spriež par “dzimtes īstenošanu” un/vai “dzimtes pasniegšanu”. Tiek pieņemts, ka dzimte ir nevis pašu personu pārziņā, bet gan viņu uzvedību pārziņā, kam sabiedrības locekļi piedēvē dzmtes jēgu. “ Būt par vīrieti vai sievieti nozīmē un iekļauj attiecīgu dzimtes uzvedību esamību. Šīs dzimtei attiecīgās uzvedības tiek uzskatītas par daļu no paškoncepcijas, ko indivīdi atklāj citiem. Regulāri atkārtojoties, šīs uzvedības var internalizēt kā “mani”, tas nozīmē, ka dzimte nejūtas kā pasniedzama vai sasniegums attiecībā uz aktoru, tā vienkārši jūtas kā viņas vai viņa “dabiskais” uzvedības veids.” Femīnisma teorētiķi ir veikuši mēģinājumus nodalīt subjektu no „subjektivitātes”. Kriss Vīdons, viens no labāk zināmajiem feminisma posstrukturālās tradīcijas ietvaros strādājošajiem zinātniekiem, ir centies integrēt individuālo pieredzi un sociālo varu subjektivitātes teorijā. Vīdons definē subjektivitāti kā „apzinātas vai neapzinātas indivīda domas un emocijas, viņas pašsajūtu un veidus, kā viņa izprot sevi attiecībā uz pasauli.” Džudite Butlere, vēl viena labi zināma posstrukturālisma feminisma zinātniece, skaidro, ka dzimtes pasniegšana piedāvā nopietnu ieguldījumu konceptuālajā izjaukšanās procesu izpratnē. Viņa apgalvo, ka apvērsums notiek ar identitātes pieņemšanas palīdzību. Turklāt, šī identitāte tiek atkārtota virzienos uz priekšu un atpakaļ, kā rezultātā varas dominējošo formu sākotnējie mērķi tiek nobīdīti.