Top 10 similar words or synonyms for feiginu

karpovu    0.757240

boļševismu    0.752777

poliomielītu    0.751792

leventālu    0.746225

lasmani    0.736183

digimoniem    0.734560

ieskrējienu    0.731821

izturēties    0.723176

apakšlūpu    0.719593

cukertortu    0.718088

Top 30 analogous words or synonyms for feiginu

Article Example
1932. gada Latvijas šaha čempionāts Pirmajā virsturnīra grupā visu turnīra laiku līderis bija Feigins, taču pašā izskaņā pēc zaudējuma Endzelīnam viņu panāca Valkas meistars Alfrēds Eklons. Virsturnīra grupas uzvarētāju vajadzēja noskaidrot papildmačā starp Feiginu un Eklonu, kurš notika Rīgā no 5. līdz 7. aprīlim 1932. gadā. Pēc reglamenta mačā bija paredzētas 4 partijas, taču jau uzvara trešajā partijā izšķīra mača likteni par labu Feiginam - 2,5:0,5.
Teodors Bergs 1932. gadā tikai zaudējums finālmačā pret Movšu Feiginu ar 2,5:5,5 liedza Teodoram Bergam kļūt par Latvijas šaha čempionu. 1935. gadā viņš iegūst 3. vietu Tallinas starptautiskajā šaha turnīrā, bet 1937. gadā kļūst par Latvijas šaha meistaru, uzvarot finālmačā Volfgangu Hāzenfusu ar 5,5:4,5. Šis panākums nodrošina Teodoram Bergam vietu starp Ķemeru starptautiskā turnīra dalībniekiem, kur tika iegūta 14. vieta ļoti spēcīgā konkurencē.
1937. gada Latvijas šaha čempionāts Vīriešu turnīra reglaments joprojām respektēja Latvijas šaha meistara titula īpašniekus, jo 3. Latvijas šaha čempionāts bija paredzēts tikai trim spēcīgākajiem: Vladimiram Petrovam, Fricim Apšeniekam un Movšam Feiginam (turnīrā nepiedalījās V šaha kongresā meistara nosaukumu ieguvušais Edgars Krūmiņš). Cīņa stiprāko trijotnes starpā ritēja četros apļos un bija ļoti sīva, jo nevienam no dalībniekiem neizdevās uzvarēt abus mikromačus. Beigās nedaudz veiksmīgāks, pateicoties graujošajam rezultātam pret Feiginu, bija Petrovs, kas otro reizi pēc kārtas izcīnīja Latvijas šaha čempiona nosaukumu.
Alfrēds Eklons Šahu iemācījies spēlēt 17 gadu vecumā. Jau 1927. gada rudenī iesaistījies Valkas šahistu grupā, kas nodibināja Valkas sporta biedrības šaha sekciju. No 1930. līdz 1933. gadam bijis šīs šaha sekcijas vadītājs. Izcīnījis trīs Valkas šaha meistara titulus. 1930. gadu pirmajā pusē regulāri piedalījies Latvijas šaha čempionātos. Lielākais panākums izcīnīts 1932. gadā Jelgavā, kad dalīta 1.-2. vieta 1932. gada Latvijas šaha čempionāta 1. virsturnīrā ar Movšu Feiginu. Aprīlī četru partiju papildmačā Rīgā gan nācies piekāpties nākamajam Latvijas meistaram ar ½:2½. Interesanti, ka divos nākamajos Latvijas šaha čempionātos Eklons spēja sasniegt pozitīvu rezultātu pret Feiginu - 1½:½. 1932. gadā nospēlējis neizšķirti maču ar tolaik Igauniju pārstāvošo Vladu Mikenu - 2½:2½. 1934. gadā Valkā viesojies Austrijas lielmeistars Rūdolfs Špīlmans, kurš sniedzis simultānspēles seansu labākajiem pilsētas šahistiem un partiju ar Eklonu pēc grūtas cīņas beidzis neizšķirti. 1933. gadā Eklons izdevis šaha mācību grāmatu "Rokas grāmata šacha spēlē", kurai bijis nozīmīgs ieguldījums šaha spēles popularizēšanā Latvijā. 1930. gadu otrajā pusē Eklona kā šahista izaugsme apstājusies. Tā laika presē izskanējusi doma, ka Eklons sen būtu bijis šaha meistars, ja vien dzīvotu Rīgā, jo provinces šahistam ir grūti uzņemties ceļa un citus izdevumus, lai piedalītos nopietnos šaha turnīros. 1940. gadā Eklons izcīnījis Vidzemes apgabala ātrspēles šaha meistara nosaukumu, bet 1941. gadā pārvācies uz dzīvi Talsos un kļuvis par Talsu ātrspēles šaha meistaru. Saņēmis uzaicinājumu piedalīties arī 1. Latvijas PSR šaha čempionātā 1941. gada pavasarī Rīgā, taču nav spēlējis šajā turnīrā. Pēc Otrā pasaules kara pārvācies uz dzīvi Rīgā. Turpinājis piedalīties šaha turnīros. Lielākais panākums bijis 1954. gadā dalītā 1.-2. vieta ar Kārli Klāsupu Rīgas šaha čempionātā. Piedalījies arī 1959. gada Rīgas šaha čempionātā. Pēdējais nopietnais panākums bijis iekļūšana Latvijas šaha čempionāta fināla 1960. gadā, kurā gan nācies samierināties ar vietu turnīra tabulas beigās.
Aleksandrs Koblencs Dzimis Rīgā turīgu ebreju ģimenē. Viņa tēvs bijis kokzāģētavas īpašnieks. Šahu sācis spēlēt 10 gadu vecumā. Spēles teoriju mācījies pēc Žana Difrena grāmatas "Mazā šaha spēles mācību grāmata". Kopš 1932. gada piedalījies Latvijas šaha turnīros. 1934. gadā piedalījies Hastingsas (Anglija) šaha festivāla blakusturnīrā, kurā dalījis 3.-4. vietu. 1935. gadā bijis laikraksta "Jaunākās Ziņas" korespondents Varšavas šaha olimpiādē un Aļehina - Eives mačā par Pasaules šaha čempiona nosaukumu, Londonā intervējis Pasaules šaha eksčempionu Emanuelu Laskeru. 1935. un 1936. gadā daudz uzturējies Spānijā, bijis arī Katalonijas šaha žurnāla "Els escacs a Catalonia" redaktors. Piedalījies Spānijas šaha turnīros, no kuriem uzvarējis Barselonas šaha turnīrā (1935), bijis 4. vietā Rosass šaha turnīrā (uzvarējis Salo Flors) un 5. vietā Reūsas šaha turnīrā (uzvarējis Estevans Kanals). 1936. gada vasarā, sākoties Spānijas pilsoņu karam, nav varējis piecus mēnešus pamest valsti. Pēc atgriešanās mājās 1937. gadā kļuvis par Rīgas pilsētas šaha vicečempionu un uzvarējis Brno starptautiskajā šaha turnīrā, apsteidzot Lajošu Šteineru. 1938. gadā pēc uzvaras papildu mačā pret Movšu Feiginu kļuvis par Rīgas šaha čempionu. 1938. gadā piedalījies šaha turnīrā Milānā, kur ierindojies 5. vietā, lai gan pirmā kārtā pieveicis vienu no nākamajiem turnīra uzvarētājiem Erihu Eliskazesu (uzvarējis turnīrā kopā ar Mario Montičelli). Itālijā pavadīto laiku izmantojis ne tikai šaham, bet arī lai mācītos par tenoru. 1939. gadā dalījis 13.-14. vietu Ķemeru - Rīgas starptautiskajā šaha turnīrā (uzvarējis Salo Flors).
Fricis Apšenieks 1930. gadā bijis Latvijas izlases līderis un kapteinis 3. šaha olimpiādē Hamburgā, kurā ieguvis 9 punktus no 17 iespējamiem (+7, -6, =4). Šīs olimpiādes laikā radās pirmās nesaskaņas starp Apšenieku un Petrovu, kurš pēdējā kārtā ļoti gribējis cīnīties ar toreizējo Pasaules šaha čempionu Aleksandru Aļehinu, bet Apšenieks kā komandas kapteinis to nav ļāvis un arī pats izvairījies no cīņas ar Aļehinu (pret Aļehinu nospēlēja Arvīds Taube un zaudēja). Petrovs Apšenieka rīcībā saskatīja personīgu apvainojumu un pēc atgriešanās Latvijā atļāvās kritizēt komandas kapteini par kļūdainu taktiku. Protams, Apšenieks nepalika parādā savam oponentam. Tikai nedēļu pēc šaha olimpiādes noslēguma Apšenieks piedalījās Liepājas šaha kluba 30 gadu jubilejas galvenajā turnīrā, kurā pārliecinoši uzvarēja par punktu apsteidzot Teodoru Bergu. 1931. gada aprīļa sākumā Apšenieks kā Rīgas šaha kluba līderis piedalījās 1. Latvijas komandu meistarības turnīrā un deva lielu ieguldījumu komandas izcīnītajā 2. vietā (uzvarēja Universitātes Sports (US) komanda). 1931. gada maijā Klaipēdā piedalījies 1. Baltijas valstu šaha čempionātā, kurā ierindojies 6. vietā (uzvarējis Isaks Vistaneckis (Lietuva)). 1931. gada jūlijā Latvijas komandas sastāvā piedalījies 4. šaha olimpiādē Prāgā, kur pie 2. galdiņa savācis 10½ punktus (+8, -3, =5) un ierindojies 4. vietā, bet komanda palika 6. vietā, sasniedzot savu labāko rezultātu pirms Otrā pasaules kara. 1931./1932. gadumijā Kauņā notikušajā atkārtotā Latvijas un Lietuvas mačā pie 1. galdiņa pieveicis Aleksandru Mahtu ar 1½:½. 1932. gadā pēc sešu gadu pārtraukuma notikusi 2. Rīgas pilsētas meistarība šahā. Apšenieks turnīra startā bijis pārliecinošs līderis, principiālā cīņā pieveicot arī Petrovu, taču trīs zaudējumi no 6. līdz 10. kārtai ļāvuši dalīt tikai 3.-5. vietu ar Lūciju Endzelīnu un Movšu Feiginu (turnīrā uzvarēja Vladimirs Petrovs). 1932. gadā Jelgavā notikušajā 4. Latvijas šaha kongresā Apšenieks tika ievēlēts Latvijas Šaha savienības valdes sastāvā. 1932. gada novembrī nomirst tā laika Latvijas šaha līderis Hermanis Matisons. Pēc viņa nāves pasliktinājās Apšenieka un Petrova attiecības, jo kā viens, tā otrs tagad pretendēja uz Latvijas pirmā šahista godu. Petrovs neatlaidīgi un mērķtiecīgi pilnveidoja savas šaha zināšanas, kā arī viņa materiālie apstākļi bija ievērojami labāki nekā Apšeniekam. 1933. gadā Apšenieks neveiksmīgi nospēlēja 5. šaha olimpiādē Folkstonā (Anglija), kur pie 1. galdiņa savāca tikai 4½ punktus (+1, -6, =7), zaudējot tā laika vadošajiem šahistiem Aleksandram Aļehinam (Francija), Savelijam Tartakoveram (Polija), Isakam Keždenam (ASV), Ernstam Grīnfeldam (Austrija) un Gēzam Maroci (Ungārija).
Fricis Apšenieks 1934. gada Rīgas pilsētas šaha meistarībā Apšenieks dalīja 1.-2. vietu ar Teodoru Bergu, taču piekāpjas viņam papildu mačā par Rīgas pilsētas meistara nosaukumu. 1934. gada nogalē Latvijas 1. šaha čempionātā Apšenieks dalīja 1.-2. vietu ar Petrovu, taču papildus mačs čempiona noskaidrošanai netiek rīkots, jo abi šahisti pieņem draudzīgu kompromisu: Petrovs atteicies no Latvijas čempiona nosaukumu par labu Apšeniekam, bet ieguva tiesības pārstāvēt Latviju pie pirmā galdiņa komandu sacensībās. Gatavojoties 6. šaha olimpiādei Varšavā, Apšenieks 1935. gadā uzvarēja Latvijas Šaha savienības rīkotajā komandas pārbaudes turnīrā, par 1½ punktu apsteidzot Petrovu. 1935. gadā Latvijas izlases sastāvā piedalījies 6. šaha olimpiādē, kur pie 2. galdiņa savācis 9½ punktus (+6, -5, =7), uzvarot arī amerikāņu šahistu Frenku Māršalu. Šaha olimpiādē izpaudās Apšenieka un Petrova savstarpējās nesaskaņas, kuras liedza Latvijai ieņemt kopvērtējumā augstāku vietu. 1935. gada nogalē norisinājās Latvijas 2. šaha čempionāts, kurā pārliecinoši uzvarēja Petrovs, bet Apšenieks ierindojās tikai 4. vietā. 1936. gadā Apšenieks palika neierastajā 5. vietā šaha kluba "Dāma" meistarības izcīņā, bet Rīgas pilsētas meistarībā izcīnīja 2. vietu aiz sava ierastā sāncenša Vladmira Petrova. 1936. gadā Minhenē Apšenieks Latvijas izlases sastāvā piedalījies neoficialā Pasaules šaha olimpiādē, kur pie 2. galdiņa ieguvis 10 punktus (+7, -5, =6). Tā paša gada oktobrī Apšenieks uzvarēja Rīgas meistarībā šaha ātrspēlē. 1936./1937. gada Rīgas pilsētas šaha meistarības turnīrā Apšenieks palika 5. vietā (uzvarēja Feigins). 1937. gadā kopā ar Petrovu un Feiginu sacenties Latvijas meistaru grupā par valsts čempiona titulu. Lai gan savstarpējās cīņās Apšenieks guva minimālu pārākumu pār Petrovu, tomēr minimāls zaudējums Feiginam liedza viņam kļūt par Latvijas šaha čempionu. 1937. gadā Juratā Apšenieks piedalījās 4. Polijas atklātajā šaha čempionātā, kurā nospēlēja neveiksmīgi dalot 14.-16. vietu ar Leonu Kremeru un Staņislavu Zavadzki (uzvarēja Savelijs Tartakovers). 1937. gadā Apšenieks piedalījās 1. Ķemeru starptautiskajā šaha turnīrā. Pēc pirmajām sešām kārtām Apšenieks ar 4½ punktiem bijis otrajā vietā aiz Semjuela Reševska, tomēr turnīra turpinājumā spēlējis nestabili, bet pēdējās trīs kārtās ciestie zaudējumi pret Rubenu Fainu, Teodoru Bergu un Endre Šteineru atsvieduši viņu tabulas vidusdaļā, liekot samierināties ar 11.-13. vietas dalīšanu. Neraugoties uz pieticīgo finišu, Apšenieks bijis otrs labākais starp Latvijas dalībniekiem aiz viena no turnīra uzvarētājiem Vladimira Petrova. 1937. gadā 7. šaha olimpiādē Stokholmā pie 2. galdiņa ieguvis 10½ punktus no 17 iespējamiem (+8, -4, =5) un izpelnījies šaha preses ievērību ar savu uzvaru pār uzvarētāju ASV izlases līderi Rubenu Fainu. 1937. gada oktobrī piedalījies četru šahistu divu apļu turnīrā Rīgā, kurā uzvarējis tolaik Vāciju pārstāvošais šaha meistars Pauls Lists, bet Apšenieks palicis 3. vietā. 1938. gadā Tallinā spēlējis Latvijas un Igaunijas komandu mačā, kurā pie 2. galdiņa pieveicis Paulu Šmitu ar 1½:½. Tā paša gada septembrī uzvarējis Latvijas Šaha biedrības ātrspēles čempionātā, apsteidzot otrās vietas ieguvēju Igoru Ždanovu par 2½ punktiem. Gada nogalē notikušajā 7. Latvijas šaha kongresā Apšenieks pārliecinoši uzvarēja 2. priekšsacīkšu grupā un ieguva tiesības spēlēt 2. Ķemeru starptautiskajā šaha turnīrā. 1939. gada 1. Latvijas ātrspēles meistarības finālā palicis 2. vietā, par punktu atpaliekot no uzvarētāja Augusta Strautmaņa. 1939. gada Latvijas Šaha biedrības 40 gadu pastāvēšanas turnīrs beidzās ar Teodora Berga uzvaru, otrais bija Georgs Hodakovskis, bet Apšeniekam nācās samierināties ar dalītu 3.-5. vietu. 2. Ķemeru - Rīgas starptautiskajā šaha turnīrā Apšenieks nospēlēja viduvēji, samierinoties ar dalīto 11.-12. vietu kopā ar Teni Melngaili (uzvarēja Salo Flors). 1939. gadā Latvijas izlases sastāvā piedalījies 8. šaha olimpiādē Buenosairesā, kur pie 2. galdiņa savācis 9 punktus no 19 iespējamiem (+5, -6, =8).