Top 10 similar words or synonyms for dzīrēs

vājākos    0.535814

bezbailīgi    0.524690

kliedzot    0.517718

ģildēs    0.517104

mauj    0.512292

augstos    0.510619

zaudējušās    0.508349

drosmīgi    0.507736

nozīmīgos    0.505724

vienus    0.505088

Top 30 analogous words or synonyms for dzīrēs

Article Example
Hēbe Hēbe () ir mūžīgās jaunības dieviete sengrieķu mitoloģijā. Viņa ir dievu valdnieka Zeva un laulību un precēto sieviešu aizbildnes Hēras meita, kā arī varoņa Hērakla sieva. Hēbe attēlota kā meitene ziedu vainagā, ar zelta kausu rokās. Viņa dievu dzīrēs pasniedz nektāru un ambroziju, kas ir aromātisks dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
Ganimēds (mitoloģija) Ganimēds (, "Ganymēdēs") sengrieķu mitoloģijā ir varonis un skaists jauneklis no Trojas. Viņa vecāki bija trojiešu valdnieks Trojs un nimfa Kailiroja. Homērs Ganimēdu aprakstījis kā skaistāko no mirstīgajiem. Vienā mīta versijā Zevs, pārvērties par ērgli vai sūtījis ērgli šim darbam, nolaupa Ganimēdu skaistuma dēļ un aizved viņu Olimpa kalnā, kur Ganimēds kļūst par nektāra pildītāju kausos dievu dzīrēs.
Henrijs Jaunais Tika kronēts par karali 1170. gada jūnijā kā "Henrijs III", sava tēva līdzvaldītājs. Reāla vara Henrijam nebija, ar valsts lietām nenodarbojās (tāpēc parasti viņš netiek uzrādīts Anglijas karaļu sarakstā, bet viņa jaunākā brāļa Džona dēls Henrijs III kronējās kā "Henrijs III") - brīvo laiku pavadīja dzīrēs, medībās, bruņinieku turnīros un jaucoties jaunāko brāļu dzīvē. No ģimenes pavalstnieku vidū vispopulārākais.
1036 Ganimēds Asteroīdu atklāja vācu astronoms Valters Bāde ("Walter Baade") Hamburgas observatorijā, Bergedorfā. Tas bija sestais viņa atklātais asteroīds (kopā 10). Objektu nodēvēja par Ganimēdu. Ganimēds grieķu mitoloģijā ir trojiešu valdnieka Troja un nimfas Kallirojas dēls. Ganimēds dievu dzīrēs pildīja kausus ar nektāru.
Homērs Iespējams, viņš bija viens no tiem ceļojošajiem dzejniekiem — aēdiem, kas svētkos un aristokrātu dzīrēs priecēja klausītājus ar episkiem dziedājumiem par dieviem un varoņiem. Taču tiek pieļauta arī iespēja, ka viņš ir izdomāta personība un viņam piedēvētajiem darbiem ir dažādi autori (vairāk skatīt zemāk: Homēra jautājums).
Medusāpsis Medusāpsis ir ļoti kārs uz medu un bišu šūnām, pateicoties šai vājībai, tas ir ieguvis savu nosaukumu. Biškopji nemīl medusāpsi, jo tas izposta stropus, tādēļ biškopji tos šauj, indē un citādi mēģina no tiem atbrīvoties. Lai atrastu bišu ligzdu, medusāpsis seko putnam, ko sauc par medusrādītāju. Kad āpsis ir uzlauzis sprostu, putns kopā ar āpsi piedalās medus ēšanas dzīrēs. Ir informācijas avoti, kas apgalvo, ka tikai cilvēki spēj izmantot medusrādītāja pakalpojumus bišu ligzdu meklēšanā.
Jozefs Haidns Lai nenomirtu badā, jauneklis strādāja jebkuru mūziķa darbu: par smieklīgu samaksu pasniedza mūzikas stundas, spēlēja vijoli dzīrēs, bet reizēm vienkārši uz lielceļiem. Viņš sacerēja pēc pasūtījuma dažus savus pirmos lielos skaņdarbus. Starp tiem bija muzikālā komēdija ar komisko nosaukumu "Jaunais klibais velns", kvarteti (skaņdarbi divām vijolēm, altam un čellam), simfonijas. Taču visi tie bija gadījuma darbi. Haidns saprata: lai kļūtu par komponistu, vajag daudz un neatlaidīgi mācīties. Tādēļ, lai cik grūti viņam klājās, viņš turpināja mācīties.
Liao dinastija Trešais imperators Šizons (947-951) pēc veiksmīga karagājiena oficiāli pieņēma ķīnisko “Lielās Liao” dinastijas nosaukumu un 947. gadā valsti formāli sadalīja dienvidu (ķīniešu) un ziemeļu (kitanu) reģionos. Ziemeļos Liao valdnieki saglabāja senās tradīcijas un valdīja kā Lielie hani, kamēr dienvidos pastāvēja ķīniešu tradicionālā administrācija un imperatora institūcija. Šizons tika nogalināts apvērsuma mēģinājumā 951. gadā. Troni mantoja viņa brālēns, imperators Muzongs, kurš lielāko daļu laika pavadīja medībās un dzīrēs, valsts pārvaldei neveltot daudz uzmanības, līdz beidzot, mūžīgi iereibušo, cietsirdīgo un neprognozējamo valdnieku 969. gadā nogalināja.
Skandināvu mitoloģija Regulāras, lielas upurēšanas tika rīkotas rudenī un pavasarī (ziemas sākumā un vasaras sākumā, jo gadu dalīja divās daļās), kā arī ziemas vidū (jūl). Upurēšana tika organizēta apgabalu centros. Plašu apskatu sniedz „Sāga par Hakonu Labo” — „kad tika rīkotas upurēšanas dzīres, visiem bondiem bija jāpulcējas pie svētvietas, atnesot arī lietas, kuras bija vajadzīgas dzīru laikā. Dzīrēm tiek nokauti lopi, arī zirgi. Visas asinis sauca par upurasinīm, tāpat arī visas lietas — kausus, slotas u.c.. Ar asinīm tika apslacītas visas upurvietas sienas ārā un iekšā, arī cilvēki. Gaļu vārīja un ēda dzīrēs. Dzīru telpas vidū liesmoja ugunskuri. Pilnie kausi tika doti caur ugunskuriem, un namatēvam bija jāsvēta pilnos kausus un upurmielastu”.
Melngalvji Zināms, ka šādas brālības pastāvējušas apmēram 20 Livonijas pavalstu pilīs paralēli viduslaiku dižciltīgo organizācijām un, cita starpā bijušas Aizputes, Bauskas, Cēsu, Grobiņas, Kandavas, Kokneses, Kuldīgas, Rīgas, Sēlpils, Siguldas pilīs. Domājams, ka tās piesavinājušās daļu no kulta ceremonijām, ko piekopa Zobenbrāļu ordenis un Livonijas ordenis. Melngalvu brālībās ietilpa nedižciltīgie pils uzraugi un domēņu muižkungi, kancelejas ierēdņi un rakstveži, kareivji, pils amatnieki, kalpi, sulaiņi un citi pils kalpotāji. To patrons bija Svētais Maurīcijs - agrīno kristiešu moceklis no Ēģiptes, kuru attēloja kā mori ar melnu ādas krāsu. No aptuveni 1400. gadā tapušajiem Kuldīgas un Grobiņas melngalvju statūtiem iespējams minēt sekojošus melngalvju amatus: muižkungs (muižu uzraugs), rakstvedis, virtuves pārzinis, dzērienu devējs, drēbnieks, pils kalējs, noliktavas pārzinis. Statūti diemžēl liecina vienīgi par brālības biedru pienākumiem kopējos mielastos un dzīrēs, bet pavisam neievēro viņu kultiskos pienākumus. Melngalvju vidū cienījama nodarbe ir bijusi alus dzeršana un dzīrošana, kas ir īpaši atrunāta brālības statūtos. Livonijas ordeņa melngalvji ir bijuši visai turīgi ļaudis, vairākkārtīgi aizdevuši naudu citiem ordeņa vasaļiem, ar tiem attiecības uzturējuši arī Rīgas melngalvji. 16. gadsimtā melngalvji centās kļūt par politisku spēku, piemēram, 1525. gada Valmieras landtāga laikā viņi kopējā sapulcē apsprieda pāriešanu Lutera ticībā. 1526. - 1533. gadā viņi aktīvi piedalīgās reformācijas izraisītajās sabiedriskajās jukās. Melngalvju brālības ārpus lielajām pilsētām iznīcināja Livonijas karš un Livonijas ordeņa sekularizācija Viļņas ūnijas ietvaros.