divvērtīgs - Synonyms of divvērtīgs | Antonyms of divvērtīgs | Definition of divvērtīgs | Example of divvērtīgs | Word Synonyms API

Article	Example
Ogleklis	CO molekulā gan ogleklis, gan skābeklis ir divvērtīgs, bet to oksidēšanas pakāpe ir attiecīgi +2 un -2.
Rādijs	Rādijs ir radioaktīvs metāls, kuru dažreiz pieskaita pie sārmzemju metāliem. Tas savienojumos var būt tikai divvērtīgs. Tas ir stiprs reducētājs. Rādija savienojumi liesmu krāso tumši sarkanā krāsā.
Stroncijs	Stroncijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sr un atomskaitli 38. Stroncijs ir sārmzemju metāls. Stroncijs aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un tāpēc brīvā veidā dabā nav sastopams. Stroncijs ir sastopams galvenokārt karbonātu un sulfātu (celestīna) veidā. Stroncijs liesmu iekrāso sarkanā krāsā, šādiem mērķiem pirotehnikā lieto stroncija nitrātu. Stroncijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs.
Germānijs	Sākumā (1950. - 1970. gados) germāniju pusvadītāju ierīcēs izmantoja vairāk nekā silīciju, jo silīciju ir nepieciešams vairāk attīrīt (pieļaujama mazāka piemaisījumu koncentrācija), taču, ja ir pieejams pietiekoši tīrs silīcijs, tam ir labākas elektriskās īpašības. Dabā germānijs nav sastopams brīvā veidā, bet ir sastopams sulfīdu rūdās un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Savienojumos germānijs ir četrvērtīgs, retāk divvērtīgs.
Eiropijs	Eiropiju lieto galvenokārt savienojumu veidā, kā luminoforu komponentu, piemēram, dienasgaismas lampās, plazmas displejos un kineskopos, kas agrāk tika plaši izmantoti televizoros un datoru monitoros. Eiropiju, tāpat kā citus retzemju elementus, iegūst no polimetāliskajām rūdām. Savienojumos eiropijs lielākoties ir divvērtīgs vai trīsvērtīgs (tā oksidēšanas pakāpe ir +2 vai +3).
Hēms	Hēms (no — 'asinis') ir viena no olbaltumvielu prostētiskajām grupām — kompleksais savienojums, ko veido divvērtīgs dzelzs jons (Fe), kas atrodas vidū porfīna makrociklam (četriem pirola cikliem, kas savstarpēji saistījušies ar metīna tiltiņiem). Olbaltumvielas, kuru sastāvā ir viens vai vairāki hēmi, sauc par hemoproteīniem, no kuriem pazīstamākais ir hemoglobīns, kas veic skābekļa un ogļskābās gāzes pārnesi asinīs, kā arī piešķir tām sarkano krāsu.
Bārijs	Bārijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ba un atomskaitli 56. Bārijs ir sārmzemju metāls. Bārijs ir ķīmiski aktīvs, tāpēc dabā nav sastopams brīvā veidā, bet galvenokārt karbonātu un sulfātu veidā. Bārija karbonāts un sulfāts ir visai mazšķīstošas vielas. Bārijs liesmu iekrāso zaļā krāsā, tāpēc tā savienojumus lieto pirotehnikā. Bārija sulfāts ir blīva, balta, mazšķīstoša viela, to lieto, lai absorbētu rentgenstarus, kā arī par baltas krāsas pigmentu. Bārijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs.
Kalcijs	Kalcijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ca un atomskaitli 20. Kalcijs ir sārmzemju metāls. Dabā tas ir sastopams tikai savienojumu veidā. Svarīgākie kalcija minerāli ir kaļķakmens (kalcija karbonāts), ģipšakmens (kalcija sulfāts) un dolomīts. Brīvā veidā kalcijs ir mīksts metāls, kas aktīvi reaģē ar gaisa skābekli un ūdeni. Brīvā veidā kalciju var iegūt, elektrolizējot hlorīda kausējumu. Tāpat kā visi sārmzemju metāli, kalcijs savienojumos var būt tikai divvērtīgs. Kalcijs ietilpst gandrīz visās neorganiskajās saistvielās (ģipsis, kaļķi, cements).
Berilijs	Berilijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Be un atomskaitli 4. Ķīmiskā elementa nosaukums ir atvasināts no minerāla berila nosaukuma, no kura rūdām tas tiek iegūts. Berilijs ir pieskaitāms pie sārmzemju metāliem, tomēr tas ir visai stabils gaisā (tāpat kā magnijs), tāpēc ka metāla virsmu pārklāj plāna oksīda kārtiņa. Dabā berilijs brīvā veidā nav sastopams. Savienojumos tas parasti ir divvērtīgs. Berilija oksīdam piemīt relatīvi liela siltumvadītspēja, salīdzinot ar citām elektrību nevadošām vielām. Berilijs ir otrs vieglākais metāls aiz litija.
Magnijs	Magnijs (dažreiz nepareizi saukts par magnēziju) ir ķīmiskais elements ar simbolu Mg un atomskaitli 12. Magnijs ir pieskaitāms pie sārmzemju metāliem. Magnijs dabā nav sastopams brīvā veidā. Dabā magnijs ir sastopams galvenokārt karbonātu veidā (kā tīrs magnija karbonāts un dolomītā, kopā ar kalcija karbonātu) un sulfāta veidā, jūras ūdenī. Savienojumos magnijs ir divvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +2. Magniju lieto kā vieglu metālu sakausējumos, un kā reducētāju (ar magniju var reducēt brīvu silīciju no SiO).