Top 10 similar words or synonyms for disputā

ieskrējienu    0.787751

ušerovski    0.782182

leibnicu    0.780039

aju    0.773361

ļebedevu    0.769293

mariešiem    0.767092

dramatismu    0.765313

purniem    0.764329

mihaēlu    0.763661

filistres    0.763634

Top 30 analogous words or synonyms for disputā

Article Example
Latviešu mitoloģija Latviešu izcelsmes Raunas luterāņu mācītāju Jāni Reiteru 1664. gadā apsūdzēja ķecerībā par to, ka viņš Bērtuļa dienas dievkalpojumā esot novietojis uz altāra Marijas un Bērtuļa koka tēlus, dedzinājis to priekšā vaska sveces un pieņēmis no draudzes vasku kā ziedojumu. Tas tika uzskatīts par luterāņu ticībai neatbilstošu latviešu mitoloģisko ticējumu sajaukšanu ar katolismu. Disputā ar Vidzemes ģenerālsuperintendentu Johanesu Geceliusu mācītājs Reiters aizstāvēja savus reliģiskos uzskatus, tomēr tika atcelts no amata.
Talmūds Turpmākos trīs gadsimtus rabīni Izraēlā un Babilonijā analizēja un diskutēja par Mišnu. Šīs diskusijas veido Gemaru, kas fokusējas uz Mišnas rabīnu lēmumu un viedokļu tālāku izskaidrošanu. Katras diskusijas sākumā parasti ir kāds no Mišnā atrodmajiem lēmumiem. Tas tiek analizēts un salīdzināts ar citiem, savdabīgā teoloģiskā disputā starp jautātāju ("makshan") un atbildētāju ("tartzan"). Vēl viena no Gemaras funkcijām ir Torā atrast pareizo pamatojumu daudzajiem Mišnas lēmumiem, kā arī izskaidrot to rašanās loģikas procesu.
Džordāno Bruno 1585. gadā Bruno atkal ieradās Francijā, kur Sorbonnā piedalījies disputā ar Aristoteļa kritiku, bet tad devās uz Svētās Romas impērijas zemēm (1586—1589). Marburgas Univeritātē mēģināja iekārtoties darbā kā "Romas teoloģijas zinātņu doktors", tad Vitenbergas Universitātē, kur viņu pieņēma lasīt pamatkursu par Aristoteli un metafiziku. Te Bruno publicēja savu darbu "Simts divdesmit raksti par dabu un Visumu pret peripatētiķiem", kā arī divas Lullija okultismam veltītus darbus.
Antonijs Bomhovers Rakstos pirmoreiz pieminēts 1508. gadā Tallinā. Saukts par maģistru, nav zināms, kurā vietā tas iegūts. Kad darbojās Rīgā, izvirzījās par vienu no pretluterisma līderiem. Iespējams piedalījās 1522. gada 12. jūnija disputā pret Andreasu Knopki Rīgas Sv.Pētera baznīcā. Pēc luterāņu uzbrukuma franciskāņu klosterim Aizputē kopā ar Burkardu Valdisu devās ar sūdzību pie pāvesta uz Romu. Ieradušies Romā novembrī, neko nepanāca, jo pāvests Adriāns VI bija miris 14. septembrī. Caur Vāciju, kur neveiksmīgi mēģināja prezentēt baznīcas reformu plānu, atgriezās Rīgā. Kopā ar Valdisu tika ieslodzīts. Valdiss tika atbrīvots no ieslodzījuma, kad pārgāja luterismā, bet Bomhovers palika ieslozījumā līdz 1525. gadam. Vēlāk no Rīgas pārcēlās uz Tallinu, kādu laiku pavadīja Piritas klosterī.
Jānis Reiters Raunas un tās apkārtnes zemnieku ticējumos līdz pat 18 gadsimtam izpaudās katolisma sajaukums ar latviešu mitoloģiskajiem priekšstatiem. Reiters piemērojās šiem priekšstatiem, ievērojot zemnieku tradīcijas, atbalstīja zemniekus viņu dzīvē un aizstāvēja viņus pret muižnieku patvarībām. 1664. gadā Raunas muižas pārvaldnieks Kristiāns Tumbs Reiteru apsūdzēja ķecerībās Vidzemes ģenerālsuperintendentam. Pamata apsūdzība bija par 1663. gadā Bērtuļu dienā kādā vecā katoļu baznīciņā noturēto dievkalpojumu. Reiters esot novietojis uz altāra Marijas un Bērtuļa koka tēlus, dedzinājis to priekšā vaska sveces un pieņēmis vasku kā ziedojumus. Tai pašā laikā Reiters savus reliģiskos uzskatus aizstāvēja disputā ar ģenerālsuperintendentu Johanesu Geceliusu. Reiters 1664. gadā sagatavoja un lika iespiest Mateja evaņģēlija tulkojumu. 1664. gada 7—9. novembrī Reiteru Vidzemes konsistorijā nopratināja pats ģenerālsuperintendants. Bez apsūdzības izskatīšanas, bija arī pārmetums kamdēļ Reiters peļot Georga Manceļa tulkojumu, uz ko Reiters nekavējoties atbildējis: tāpēc ka Manceļa grāmatās neesot nevienas lapas, kurās nebūtu latviešu valodas kļūdas. 1664. gada 9. novembrī no amata atceļ līdz lietas izskatīšanai Tērbatas virskonsitorijā. Atcelts no Raunas mācītāja amata, Reiters ar ģimeni devies uz Jelgavu un lūdza Kurzemes hercogu iecelt viņu par mācītāju kāda brīvā vietā. Hercogs lūgumu noraidījis. Jelgavas katoļu mācītāji apsolīja, ka viņš varēšot sludināt savā mātes valodā, ja pāries katoļticībā; esot tik jāsaņem pavesta atļauja. 1665. gadā pārgājis katoļticībā un devies uz Romu.