cilvēcība - Synonyms of cilvēcība | Antonyms of cilvēcība | Definition of cilvēcība | Example of cilvēcība | Word Synonyms API

Article	Example
Jura Alunāna darināto latviešu valodas vārdu uzskaitījums	atdzimšana, attālināt, apvalks, ārzemes, austuve, ceļot, ceļinieks, ceptuve, cilvēcība, daiļot, dalāmība, desinieks, dziesminieks, drēbnieks, dzimte, eja, ēstuve, galdnieks, galms, izraksts, iestāties, jautrība, jokdaris, kokvilna, krātuve, krava, kareivis, maiznieks, mazgātava, namdaris, pārdotava, peļķe, pētnieks, rakstnieks, saraksts, siltumnīca, Saeima, skolotājs, uzvalks, veikals, vēstnieks, vienība, zemkopība, zemkopis, u.c.
Edgars Kauliņš	1947. gadā Latvijā tika radīti kulaku saraksti, uz kā pamata veidoja sarakstus 1949. gada marta deportācijām, bet, visticamāk, Kauliņa dēļ tajos bijuši vien divi Lielvārdes pagasta iedzīvotāji. Kopumā 1949. gada deportāciju laikā no Lielvārdes pagasta netika izvests neviens cilvēks. Tiek uzskatīts, ka lielā mērā tas izdevies, jo Kauliņš pārliecinājis iedzīvotājus iestāties jaundibinātajā kolhozā. Tāpat viņam bijušas labas attiecības ar toreizējo Lielvārdes ciemata partijas organizācijas sekretāru Kārli Sebahu, kura darbība arī novērsusi iedzīvotāju deportāciju Lielvārdē. Šie faktori, kā arī Kauliņa cilvēcība un saimniekošanas prasmes, līdzējuši novērst vietējo iedzīvotāju izsūtīšanu.
Trīsvienība	Trīsvienības jautājums gan atkal pacēlās viduslaikos līdz ar universitāšu parādīšanos. Nominālists Roscelins (11.gadsimts) apgalvoja, ka doma par vienoto substanci pastāv tikai cilvēku galvās, kamēr reāli pastāv trīs atsevišķas personas, līdz ar ko rodas loģisks secinājums, ka reāli ir trīs dievi, jo reālais nav vispārīgais, bet konkrētais, piemēram, reāla nav zirdzība vai cilvēcība, bet ir zirgs vai cilvēks (Roscelina viedoklis, protams, tika aizliegts ar likumu). Tomēr tieši šādu risinājumu atrada kapadokieši "viena substance, trīs personas". Vai vispārīgais var pastāvēt ārpus atsevišķā, jautāja Abelārs (12. gadsimts), un atbildēja, ka nē (arī viņam radās problēmas).
Konfūcisms	Viņa mācībai ir viens mērķis- no jauna atrast un apliecināt cilvēka dabu. To var sasniegt vienīgi, ja cilvēks atbilst dao ritumam. Pēc Konfūcija domām, dao tuvība dotu iespēju cilvēkā atklāties daudzām spējām un tikumiem. Un, lai panāktu to, ka cilvēks kalpotu dao apliecinājumam nevis ritma un kārtības izjaukšanai, ir jāiemieso šādas "cildenā vīra" (dzjuņdzi) īpašības: uzticība, pienākums, taisnīgums, cilvēcība (žeņ). Vissvarīgākā īpašība ir žeņ, no kuras seko visi pārējie tikumi. Savukārt cilvēkam piemīt arī galvenie 5 netikumi - viltība, necienīga uzvedība, melīga (bet skaista) runāšana, sliktas rīcības iegaumēšana un piekopšana, liekulība.
Ernests Feldmanis	Līdzās ētiskajam konfliktam Liliomā pašā - starp viņa ierastās dzīves un vides banalitātes radīto jūtu paviršību un tieksmi pēc garīgas attīrīšanās - Feldmanis akcentē arī plašāku sociālpsiholoģisku konfliktu. Tas ir konflikts starp mākslinieku un “sētnieku” pasauli, starp radošo un reālā dzīvē noderīgo, traģiskais pretstats starp Liliomu un apkārtni, kurā viņš nevar sevi realizēt kā personību. Aktieris īpaši akcentē šo radošo momentu sava varoņa raksturā, un te viņa tēlojumā ieaužas dziļi personiskas izjūtas.Arī aktieris kāpina izteiksmes līdzekļu intensitāti; viņa Liliomā brīžiem uzbango nevaldāms un trakulīgs straujums, brīžiem mokošas šaubas un nemiers, brīžiem izlīst klusa smeldze,- līdz izmisums viņam liek kļūt par pašnāvnieku. Pāri visam izrādē staro Ernesta Feldmaņa - Lilioma atbruņojošā pievilcība; viņa un Mirdzas Šmithenes lieliskajā aktieru duetā zem priekšpilsētas putekļiem un sārņiem ikreiz uzmirdz tīra, skaidra cilvēcība. Izceļot M. Šmithenes bezgala sirsnīgo tēlojumu, A. Brehmanes un K.Lagzdiņa kolorīto sniegumu Muškānes un Fičūra lomās, prese atzīst, ka Nacionālajam teātrim Ernesta Feldmaņa personā ir ideāls Lilioma tēlotājs.
Ekspresionisms	Literatūrā ekspresionisms visspilgtāk izpaužas dzejā un dramaturģijā. Uzmanības centrā cilvēka un sabiedrības dzīves emocionālā vīzija, tomēr ne individualizēta, bet veidota balstoties uz iepriekš izveidotām shēmām, kas radīja abstrakta cilvēka, noteiktu ideju rupora tēlu ( strādnieks, ierēdnis, tirgonis utml.), tikpat abstraktu ideju iemiesotāju (brālība, vienlīdzība, cilvēcība). Ekspresionisms nereti savos darbos sludināja utopiskas idejas par cilvēces nākotnes brālību, vispārcilvēcisko, kosmopolītisko kā pasaules vienotāju un atbrīvotāju no pagātnes sloga. Ekspresionisma veidotās pasaules centrā ir haoss un vecā graušana, karš kā visdrošākais ceļš uz nākotnes taisnības valsti. Dabas ignorance, slavas dziesmas tehnoloģijai. Ekspresionisma stils nereti patētisks, retorisks, eksaltēts. Ekspresionisma literatūra ir spilgta un koncentrēta. Autoram svarīgi lasītājā radīt trauksmes sajūtu, tiek atainota deformēta pasaule un galējas emocijas (no šausmām līdz ekstāzei). Nozīmīgākie ekspresionisma autori ir Georgs Kaizers, Ernsts Tollers, Gotfrīds Benns, Georgs Trākls, Francis Verfels, Valters Hāzenklēvers, Reinhards Zorge, Karls Šternheims, vēlīnajā ekspresionismā — arī Bertolts Brehts un Arnolts Bronnens. Starp pirmajām ekspresionisma lugām jāmin Oskara Kokoškas darbs "Slepkava, sieviešu cerība" ("Mörder, Hoffnung der Frauen", 1907).