Top 10 similar words or synonyms for arkveidā

purnu    0.851257

sānus    0.830173

smailu    0.818609

saplacinātu    0.817793

slaidu    0.815859

pieri    0.815758

pavēderi    0.810835

muguru    0.810104

vaigu    0.805222

vēderu    0.803965

Top 30 analogous words or synonyms for arkveidā

Article Example
Nambats Nambati ir vientuļnieki, izņemot mātītes ar mazuļiem. Laikā, kad mazuļi tiek atstāti vieni paši migā, kamēr māte dodas barības meklējumos, tie daudz spēlējas, skraida un lēkā, līdzīgi kā citu zīdītāju mazuļi. Izbiedēti nambati piepūšas, pārmet arkveidā pāri savu asti un sabož spalvas. Briesmu gadījumā tie metas bēgt, sasniedzot ātrumu 32 km/h un meklējot glābiņu koka dobumā.
Bandikutveidīgie Bandikutveidīgajiem somaiņiem ir kompakti, apaļīgi ķermeņi ar arkveidā izliektu muguru, atgādinot grauzējus. To purniņi ir gari, smalki un smaili, ausis stāvas, pamanāmas arī sugām, kurām ausis ir salīdzinoši īsākas, priekškājas īsas un smalkas, pakaļkājas izteikti garākas, arī aste ir tieva un smalka.
Gludvaļi Gludvaļi ir liela auguma vaļi, lielākajiem īpatņiem, sasniedzot apmēram 20 m garumu un 100 t svaru. Gludvaļiem ir apaļīgs ķermenis, liela galva ar arkveidā izliektu purna augšējo daļu. To ķermeņi ir tumši pelēki vai melni, nāsīm V veida forma. Visvieglāk pamanāmā gludvaļu pazīme ir gaiši, it kā smilšaini ādas laukumi, kas visbiežāk atrodas uz galvas. Tā nav ādas pigmentācija, bet gan vaļu utu dzīvotnes.
Polāro vaļu dzimta Purna augšžokļa daļa šaura un arkveidā izliegta augstu uz augšu. Mutes keratīna filtrācijas plāksnītes (vaļa bārda) ir garas un šauras, katrā augšžokļa pusē ir vairāk kā 350 gabali, turklāt labās un kreisās puses plāksnītes mutes priekšpusē atdalītas (nesavienotas). Apakšžoklis veidots kā milzīgs kauss. Šaurais augšžoklis valim ļauj izlauzties cauri ledum, kas ir līdz 23 cm biezs.
Dienvidu gludvalis Vaļa ķermenis ir spēcīgs ar gludu, ļoti tumši pelēku vai melnu ādu, platu muguru un bez muguras spuras. Reizēm uz vēdera ir balti raibumi. Daži īpatņi piedzimst balti, un tādi saglabājas arī pieaugot. Galva milzīga, kas aizņem apmēram vienu ceturto daļu ķermeņa garuma, mutes dobums plats un arkveidā izceļas uz augšu. Katrā mutes pusē aug 230—390 elastīgas plātnītes, katra apmēram 2 metrus gara. Dienvidu gludvalim ir lielākie sēklinieki no visiem dzīvniekiem pasaulē. Katrs no tiem sver 500 kg. Tādēļ zinātnieki uzskata, ka spermas daudzumam ir noteicošā nozīme konkurences cīņā par mātītes uzmanību.
Lielais trušbandikuts Lielais trušbandikuts ir neliels somainis ar kompaktu, apaļīgu ķermeni, kuram ir arkveidā izliekta mugura, un ar garām ausīm, atgādinot garausainu žurku. Šai sugai raksturīgs dzimumu dimorfisms — tēviņi ir izteikti lielāki nekā mātītes. Trušbandikuta tēviņa ķermeņa garums, asti neskaitot, ir 33—55 cm, astes garums apmēram 29 cm, svars apmēram 800—2500 grami, mātītes ķermeņa garums 29—30 cm, svars apmēram 600—1100 g. Ausu garums apmēram 50—66% no ķermeņa garuma. Tēvini ir ne tikai kopumā lielāki, tiem proporcionāli ir lielākas arī pieres un zobi. Mātītei uz vēdera ir soma, kas atveras uz aizmuguri, somā 8 zīdekļi.
Trušbandikuti Trušbandikutiem ir kompakti, apaļīgi ķermeņi ar arkveidā izliektu muguru, atgādinot grauzējus. To purniņi ir gari, smalki un smaili, ausis garas un stāvas, līdzīgas truša ausīm, caur kurām dzīvnieciņi atvēsina ķermeni. Priekškājas īsas un smalkas, pakaļkājas izteikti garākas, aste gara, tieva un pūkaina, daudz garāka nekā to tuvākajiem radiniekiem bandikutiem. Arī kažociņš ir mīkstāks un zīdaināks. Kā jau abu sugu nosaukums norāda, lielākais ģintī ir lielais trušbandikuts, kura ķermeņa garums, asti neieskaitot, ir 250—550 mm, aste 200—290 mm, svars 600—2500 grami. Mazā trušbandikuta ķermeņa garums ir 200—270 mm, astes garums 120—170 mm, svars 311—435 g. Ausis trušbandikutiem ir ļoti garas, tās ir apmēram 50—66% no ķermeņa garuma.
Mazais trušbandikuts Mazajam trušbandikutam bija kompakts, apaļīgs ķermenis ar arkveidā izliektu muguru, atgādinot jaunu trusēnu. Purniņš garš, smalks un smails, ausis garas un stāvas, līdzīgas truša ausīm, caur kurām dzīvnieciņš atvēsināja ķermeni. Priekškājas īsas un smalkas, trīs nagi sēpcīgi un labi attīstīti, bet pārējie divi sīciņi. Pakaļkājas bija izteikti garākas, ķepām bija tikai tīrs pirksti. līdzīgi kā ķenguriem, otrais un trešais pirksts bija saauguši kopā. Aste gara, tieva un pūkaina, galā veidojot kuplu cekulu. Šai sugai dzimumu dimorfisms bija mazāk izteikts kā lielajam trušbandikutam — lai arī abi dzimumi bija apmēram vienādi lieli, tēviņi bija izteikti smagāki nekā mātītes. Mazā trušbandikuta ķermeņa garums bija 200—270 mm, astes garums 120—170 mm, svars tēviņam 362—435 g, mātītei 310—312 g. Ausu garums apmēram 50—66% no ķermeņa garuma.
Dievlūdzēji Pārošanās sezona mērenajā joslā sākas rudenī. Pārošanās brīdī tēviņš uzrāpjas uz mātītes muguras un aptver ar priekškājām tās krūšu posmu, piespiežot spārnus. Tad tas arkveidā izliec savu vēdera posmu un ievada spermu īpašā kambarī, kas atrodas mātītes vēdera posma galā. Vienā dējumā atkarībā no sugas mātīte izdēj 10 - 400 olas. Olas tiek ieslēptas īpašā, putojošā masā, kas tiek saražota no vēdera dziedzeru izdalījumiem. Masa ar laiku sacietē, tādējādi olas ir paslēptas drošā kapsulā. Atkarībā no sugas mātīte šo olu kapsulu var piestiprināt gan pie horizontālas virsmas, gan pie augiem, gan noglabāt zemē. Neskatoties uz kapsulas izturību, daudzi dzīvnieki meklē šīs kapsulas, īpaši dažas parazītiskās lappseņu sugas. Dažām dievlūdzēju sugām mātītes apsargā savas olu kapsulas.
Dumbrcālis Dumbrcāļi veido monogāmus pārus un ligzdošanas laikā ir ļoti teritoriāli un agresīvi. Ar barību bagātos dīķos un ezeros dumbrcāļi ligzdo 20-50 metru attālumā viens no otra. Katrs pāris vidēji aizņem 300 m² lielu platību. Vietu ligzdai izvēlas tēviņš, bet tā tiek atrādīta mātītei. Izrādot ligzdas vietu, tēviņam muguras spalvas saceļas, turklāt tiek arkveidā pār muguru pacelti arī spārni, izplesta aste un knābis noliekts taisni uz leju. Riesta laikā dumbrcāļa tēviņš izrāda mātītei lielu uzmanību, saceļ spārnus, asti, spēcīgi noliec galvu ar knābi pieskaroties savām krūtīm. Mātīte tiek arī pacienāta ar gardumiem. Perēšanas laikā toties mātīte izrāda uzmanību tēviņām - pametot ligzdu, tā riņķo ap tēviņu, maigi sauc to, berzē knābi pret tēviņu. Ligzdu būvē tēviņš no dažādiem augiem, kas tuvumā pieejami. Parasti tas notiek vienas dienas laikā. Ligzda paceļas apmēram 15 cm augstumā no ūdens un tās atbalstam tiek izmantotas saknes, peldoši augi, kāds cinis vai koka zari. Ja ūdens līmenis ceļas, ligzda tiek būvēta uz augšu. Dējumā ir parasti 6-11 gaišas, smilšu krāsas vai baltas olas, ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Olas perē abi vecāki, lai gan mātīte perē lielāko daļu. Inkubācijas periods ilgst 19-22 dienas. Viens no vecākiem paliek pie cālēniem, bet otrs pienes barību. Jau pēc 5 dienām mazuļi sāk ķert kukaiņus paši, bet vecāki turpina tos barot līdz tiem izveidojas pieauguša putna apspalvojums (20 - 30 dienu vecumā). Jaunie putni sāk lidot 7-9 nedēļu vecumā. Ja pāris tiek iztraucēts un ligzdas vieta atklāta, mātīte visu perējumu - olas vai cālēnus vienu pēc otra pārnes uz citu vietu. Olas tiek nestas knābī, bet cālēni pabāzti zem spārniem. Dzimumbriedumu dumbrcālis sasniedz apmēram gada vecumā. Vienā sezonā pāris parasti izperē 2 dējumus.