amorāls - Synonyms of amorāls | Antonyms of amorāls | Definition of amorāls | Example of amorāls | Word Synonyms API

Article	Example
Dvēsele	Otrais ir ciešanas ir radītas caur vēlmi. Budismā pastāv karma, kas ir dabas pamata process. Tajā labā un sliktā karma neietekmē viena otru. Grēks Budismā galvenokārt ir saprasts kā tā nesaprašana, neapzināšanās. Un lai arī grēks tiek skatīts kā ”morālā kļūda,” tomēr ”ļaunais” un ”labais” tā kontekstā ir saprasti kā kaut kas amorāls. Karma ir saprasta kā dabas līdzsvars un nav personiski realizējama. Daba nav morāla, tāpēc karma nav morālais kodekss un grēks galu galā nav amorāls. Tādējādi varam teikt, ka pēc budistu domām mūsu kļūdas nav morālas dabas jautājums, jo galu galā tās ir absolūti bezpersoniskas kļūdas, bet ne starppersonisks pārkāpums. Ar karmu un ciešanām saistās bardo (stāvoklis starp 2 dzīvēm-pēc iepriekšējā ķermeņa nāves un pirms nākamā dzimšanas). Tajā ir atrodama tīrākā realitātes pieredze, uz ko dvēsele ir spējīga, kam seko šausmīgas halucionācijas, kas izriet no iepriekš neprasmīgās darbības impulsiem. Lai gan sagatavotiem un trenētiem tas piedāvā lielas brīvības iespējas.
Gejs	Gejs (no angļu valodas "gay") ir vīriešu kārtas homoseksuāla persona. Šī apzīmējuma izcelsme nav viennozīmīga. Sākotnēji tas nāk no angļu (amerikāņu) valodas un kā īpašības vārdam tam bija vairākas nozīmes: "jautrs", "bezrūpīgs", "amorāls", "bezkaunīgs". Lai gan šis apzīmējums sākotnēji tika lietots, lai apzīmētu cilvēkus, kuri ar savu dzīvesveidu neiekļāvās sabiedrības veselumā, šodien tas ir izplatīts visā pasaulē kā samērā neitrāls homoseksuālu vīriešu apzīmējums. Īpaši anglosakšu zemēs apzīmējums “gejs” (gay) tiek lietots arī zinātniskajā literatūrā.
Likums	Domājot par likuma un morāles saistību, der ņemt vērā morāles un ētikas jēdzienu saistību un atšķirību — kā viens, tā otrs attiecas uz indivīdu savstarpējo attiecību kontroli un taisnīguma uzturēšanu. Taču, ja par ētiku biežāk runā kā par saistāmu ar katra atsevišķa indivīda nostāju dažādos jautājumos, tad morāle vairāk attiecas uz sabiedrības nostāju kopumā. Līdzīgā kārtā arī likums attiecas uz indivīdu savstarpējo attiecību kontroli un taisnīguma uzturēšanu, bet pretendē uz to, ka pauž sabiedrības nostāju kopumā. Taču starp likumiem (vismaz sekulārajiem) un morāli ne vienmēr ir loģiska vai nepieciešama atbilstība, kaut arī sabiedrība parasti vairāk vai mazāk cenšas panākt šādu atbilstību. Savukārt uzskats, ka likums ir netaisnīgs vai amorāls, var kalpot par iemeslu tam, ka indivīdi likumam nepakļaujas.
Vakuums	Viduslaikos katoļu baznīca pauda ideju, ka vakuums ir kas amorāls un pat ķecerīgs. Nekā neesamība liktu arī domāt par Dieva neesamību un novestu pie tā, ka stāsts par visa rašanos Mozus pirmajā grāmatā būtu spēkā neesošs. Viduslaikos izdomātus eksperimentus par vakuuma ideju uzskatītu par patiesiem, tikai gadījumā, ja vakuums būtu klātesošs, piemēram, ja divas plakanas plāksnes tiktu strauji atdalītas viena no otras. Notika daudzas diskusijas par to vai gaiss, plāksnēm atdaloties, kustas pietiekami ātri, vai, kā apgalvoja Valters Burlijs, „dievišķīgie aģenti” radītu vakuuma celšanos. Plaši izskatīts uzskats, ka dabai "riebās" vakuums, tika nosaukts par "horror vacui". Šie pieņēmumi tika izbeigti 1277. gadā Parīzes bīskapa Étienne Tempier tiesas sēdē, kurā tika pieprasīts neapšaubīt Dieva spēku, tas noveda pie secinājuma, ka Dievs varētu radīt vakuumu, ja viņš to gribētu. Renē Dekarts arī apšaubīja vakuuma eksistenci, pamatojoties uz šādiem vārdiem: "Telpa ir vienāda ar izstiepšanos, bet izstiepšanās ir vienota ar ķermeņiem; tātad nav telpas bez ķermeņiem un līdz ar to arī tukšas telpas (vakuums)." Par spīti tam, pretošanās idejai par vakuuma eksistenci dabā turpinājās arī Zinātniskajā revolūcijā, pateicoties mācekļiem, piemēram, Paolo Kasatī, kuri bija antivakuumisti. 14. gadsimtā Hans Buridans ziņoja, ka 10 zirgu komandas nespēja atvērt plēšas, kad to ieeja bija noslēgta, acīmredzot dēļ "horror vacui".