ķepas - Synonyms of ķepas | Antonyms of ķepas | Definition of ķepas | Example of ķepas | Word Synonyms API

Article	Example
Malaizijas zebiekste	Ķepas ap spilventiņiem ir bez matojuma, tādēļ zebiekste ir ieguvusi savu otro nosaukumu.
Puma	Pumas galva ir apaļa, ar pagarinātu purna daļu, tās ausis stāv stāvus gaisā. Tai ir spēcīgi pleci, kakls un žokļi, kas kalpo, lai satvertu un noturētu lielu medījumu. Priekšķepām ir pieci ievelkami nagi, bet pakaļējām - četri. Pumai ir lielas ķepas. Priekšķepām ķepas ir lielākas nekā pakaļkājām. Bet pakaļkāju ķepas ir lielākās visā kaķu dzimtā. Lielās ķepas pumai dod priekšrocības, kāpelējot pa stāvu reljefu un veicot sarežģītajā vidē īsu, ātru sprintu. Puma spēj vertikāli stāvus uzlēkt līdz 5,4 metru augstumam. Horizontālā virzienā no vietas tā lec 6-12 metrus tālu. Tās ātrums sprintā ir 55-72 km/st. Lai arī puma neasociējas ar ūdeni, tā labi peld.
Pelēkais vilks	Pelēkā vilka ķepas ir veidotas tā, lai varētu iet pa jebkādām virsmām, vilks ļoti labi var skriet pa sniegu. Starp katru pirkstu vilkam ir neliela ādas kroka, kas it kā veido pleznas efektu. Priekškājas ir lielākas nekā pakaļkājas. Pelēkajam vilkam atšķirībā no koijota un suņa, karstumā nesvīst ķepas.
Edipa cekulainais tamarīns	Šķidrumu iegūst no nektāra un augļiem vai ar pirkstiem notrauc rasu no lapām, vai mērcē ķepas ūdenī un pēc tam tās aplaiza.
Miniatūrais pinčers	Leņķis starp lāpstiņu un pleca kaulu ir 95-105°. Pleci slīpi. Elkoņi labi pieguļ pie ķermeņa. Kājām jābūt pilnīgi taisnām, bez novirzēm uz iekšu vai āru. Pakaļkājas spēcīgas, slaidas ar izteiktu apakšējās locītavas leņķi, kas arī negriežas ne uz iekšu, ne uz āru. Augšstilbi vidēja garuma, plati, labi muskuļoti. Priekškāju ķepas ir apaļas kā kaķa ķepa. Pakaļkāju ķepas mazliet garākas. Nagi melni, īsi. Suņa gaita ir viegla, vienmērīga bez palēcieniem.
Niedrāju kaķis	Niedrāju kaķa galvaskauss ir plats un, salīdzinot ar citiem kaķiem, apaļš. Tā visas četras ķepas ir vienādi lielas un platas, ļaujot kaķim viegli gan kāpt augšā kokā, gan lejā no tā ar galvu pa priekšu.
Polārlapsa	Polārlapsa ir neliela lapsa, tās ķermeņa garums bez astes ir apmēram 55 cm, astes garums 31 cm, augstums skaustā apmēram 25—30 cm, svars 4—5,5 kg. Polārlapsai ziemas periodā uzaug biezs, silts kažoks, visbiezākais kažoks no visiem zīdītājiem. Polārlapsa spēj dzīvot Arktikas ziemā, kur temperatūra var noslīdēt līdz -70°C. Ķermeņa siltumu palīdz saglabāt arī zemādas tauku kārta. Ķepas polārlapsai klātas ar pūkainu, biezu vilnu, tādā veidā ķepas ir pasargātas no salšanas un netiek zaudēts arī ķermeņa siltums. Viss ķermenis kopumā ir veidots tā, lai pēc iespējas mazākas būtu virsmas caur kurām varētu zaudēt siltumu, tās nelielais ķermenis ir izteikti apaļš, tai ir īss purns un kājas, mazas, biezām pūkām klātas ausis. Izejot medībās, tās pūkainās ķepas ļauj lapsai pārvietoties pa sniega virsu. Polārlapsai ir ļoti laba dzirde, tā sadzird zem sniega vismazāko troksni. Ja lapsa kaut ko sadzird, tā ierokas dziļi sniegā, līdz medījums ir atrasts.
Saules lācis	Saules lācis ir mazākais lāču dzimtā. Tā ķermeņa garums ir apmēram 1,2 m, svars tēviņiem ir 30 - 60 kg, mātītēm 20 - 40 kg. Tēviņi ir 10 - 45% lielāki par mātītēm. Tam ir lielas ķepas ar gariem, sirpveidīgiem nagiem un kailām zolēm. Nagi ir relatīvi viegli. Ķepas ir iegrieztas uz iekšu, un gaita līdz ar to izskatās lempīga, bet saules lācis ir veikls kāpējs kokos. Ausis ir nelielas, apaļas, bet purns masīvs. Aste 3 - 7 cm gara. Neskatoties uz to, ka lācis ir maza auguma, tam ir ļoti gara, slaida mēle, kas ir apmēram 20 - 25 cm gara. Mēle tiek lietota, lai tiktu klāt pie medus bišu ligzdās.
Āzijas īsnagu ūdrs	Kā visiem ūdriem tam ir īsas, spēcīgas kājas, bet tā priekšķepas ir atšķirīgas. Tā priekšķepu pirkstiem nav nagu. Šādas ķepas ļauj Āzijas īsnagu ūdram labāk satvert moluskus, krabjus un citus mazus ūdens dzīvniekus. Kopumā tā ķepas ir šauras un peldplēve savieno tikai pēdējo un priekšpēdējo pirkstu, kā arī peldplēve nav visa pirksta garumā. Āzijas īsnagu ūdra ķepu apakšas ir ļoti jutīgas un pirksti bez peldplēvēm ir kustīgāki, kas ļauj tiem medījumu satvert ķepās, nelietojot ķeršanai muti. Pakaļkājām ir mazi, neattīstījušies nagi, kas reti ir garāki par pirkstiem.
Lūši	Lūši ir vidēji lieli plēsēji. Tiem ir raksturīgas īsas astes, ausu pušķi un garas ūsas. To kažoki atkarībā no sugas var būt rudi brūni, zeltaini vai gaišā smilšu krāsā, ar melniem vai tumši brūniem plankumiem. Īpaši daudz plankumu ir uz kājām. Ķepas lielas un platas, kas piemērotas iešanai pa sniegu. Visām sugām uz krūtīm, vēdera un kāju iekšpusēm ir balts matojums. Ķepu lielums un matojuma garums ir atkarīgs no lūša dzīves vietas. Ziemeļu reģionos dzīvojošiem kažoki ir gaišāki, biezāki un matojums garāks, ķepas platākas.